Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma pārvaldīšanas likumu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Eva Eglīte. Dzīvojamās mājas īpašnieks ir tiesīgs arī pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai, kas var būt arī pārvaldnieks, organizēt maksājumu iekasēšanu no mājas īpašnieka par mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu un saņemto maksājumu pārskaitīšanu īpašnieka vārdā pakalpojuma sniedzējam. Tādējādi, ja ir panākta vienošanās par tiešo maksājumu veikšanu, tiešajiem maksājumiem ir noteikta maksa, kas neietilpst ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifā. Tā ir maksa, kas rodas pakalpojuma sniedzējam, ņemot vērā apkalpošanas izmaksas, sagatavojot individuālu rēķinu. Savukārt to, kā veidojas un cik liela ir tiešo norēķinu apkalpošanas maksa, nosaka pats pakalpojuma sniedzējs, izvērtējot resursus, kas nepieciešami rēķina sagatavošanai.