7.5 °C
Manā īpašumā Latgalē ir purvains ezers, platība apmēram 3 hektāri, dziļums 8 metri. Dūņu slānis – aptuveni 3 metri. Ūdenī ļoti daudz dēļu. Ezers atrodas ieplakā starp vairākiem pakalniem. Tajā dzīvo neliela izmēra līņi, karūsas (100–150 g), liels daudzums ausleju. Dzirdēts, ka ezeros, lai tos attīrītu, ielaiž zivis – amūrus un platpierus. Vai tās varētu palīdzēt? Jautā indulis Rēzeknē.
Konsultē zivjaudzētavas "Purviņi" īpašnieks Ojārs Daubers.
Cik skābs ir ūdens
Šādā ezerā, visticamāk, ir liels ūdens skābums, kura dēļ tajā spēj izdzīvot tikai līņi un karūsas. Optimālajam ūdens skābumam būtu jābūt pH 7–7,5. Platpieri noteikti nespēs izdzīvot purvainā ūdenī. Varētu domāt par balto amūru, taču arī šīs zivis labi jutīsies, ja ezerā būs pietiekami labi dzīves apstākļi, par ko liecina raudas un ruduļi. Ja šādu zivju ezerā nav, iespēja, ka tajā spēs dzīvot baltie amūri, ir praktiski nulle. Noteikti jāveic ūdensanalīzes, kas palīdzēs saprast, kas ar ezeru notiek. Pēc tam noteikti jākonsultējas ar akvakultūras speciālistu.
Uzskata, ka normāla zivju biezība ir 200–250 kg uz hektāru, tad zivīm tiek nodrošināta dabīgā barības bāze. Taču katrā ūdenstilpē šis skaitlis ir atšķirīgs. Ja barības ir maz, tās var pietikt tikai 80–100 kilogramiem zivju. Ūdenstilpē ar skābu ūdeni barības vielu ir mazāk.
Var palīdzēt nedzēstie kaļķi
Vienīgais patiešām praktiskais veids, kā ūdenstilpi atbrīvot no dūņām, ir to iztīrīt mehāniski – nolaižot ūdeni. Šajā gadījumā tas nav iespējams.
Ūdens skābumu var samazināt ar nedzēstajiem kaļķiem, kas vienlaikus dezinficēs ūdeni un samazinās aļģu veidošanos.
Trīs hektārus lielai ūdenstilpei gan vajadzēs aptuveni trīs tonnas šādu kaļķu. Rīkojas šādi – iegādājas celtniecībai domātos nedzēstos kaļķus (ķīmiskā formula – CaO). Nederēs ne lauksaimniecībai domātie kaļķi, ne dolomītmilti, jo tie nav pietiekami koncentrēti. Vispirms kaļķi jāizšķīdina ūdenī. Berot tos ūdenī, tvertne stipri uzkarsīs. Kad reakcija būs beigusies, iegūto putriņu izkliedē ūdenstilpē.
Regulāri jāpļauj augājs
Vienīgā iespēja neļaut ūdenstilpei strauji aizaugt ir pārāk bagātīgo augāju regulāri nopļaujot. Jācenšas augus nopļaut pēc iespējas tuvāk ūdenstilpes dibenam. Var izmantot niedru pļaujmašīnas, kas darbināmas no laivas.
Ja niedres un citus ūdensaugus nopļauj vairākas reizes, to veģetācija apstājas, un augi sāk iznīkt. Piemēram, jūlijā vien augājs būtu jāpļauj divas reizes. Nav obligāti pilnībā izvākt no ūdens visus nopļautos augus. Pietiks, ja izvāks lielumu.
Niedru un skalbju augšanu pļaujot var tikai ierobežot. Pilnībā no tām atbrīvoties nav iespējams. Bet elodeju audzes ar pļaušanu grūti apkarot. Šie augi veido savdabīgu paklāju grunts tuvumā un tikai atsevišķās vietās sasniedz ūdens virsu.
Uzziņa
- Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir liela auguma karpu dzimtas saldūdens zivs. Tā dabīgais izplatības areāls aptver Āzijas austrumus, sākot ar Vjetnamu dienvidos un beidzot ar Amūras upi Austrumsibīrijā. Baltais amūrs ir vispopulārākā zivsaimniecībās audzētā zivju suga pasaulē. Amūrs barojas ar dažādiem ūdensaugiem un bentosu. Atkarībā no vecuma un lieluma dienā tas apēd 40–300% barības, salīdzinot ar paša svaru.
- Novērojumos pierādījies, ka baltais amūrs dīķsaimniecībās efektīvi kontrolē šādus augus: vārpaino daudzlapi, mieturu hidrillu, ūdenshiacinti, mieturaļģes, Kanādas elodeju, Brazīlijas elodeju, ūdensziedus un citus. Jo augstāka ūdens temperatūra, jo baltais amūrs vairāk ēd.
