Šoreiz mērojam tālāku ceļu uz Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Grantiem, kur lauku plašumā iekopts Vinetas un Alda Lazdupu dārzs. Ceļa malā ainavu papildina saimnieku stādītās liepu, skābaržu un bērzu rindas. 

No mākslinieces par dārznieci

“Mācoties Dzērves pamatskolā, padevās zīmēšana. Biju radoša, piedalījos dažādos zīmēšanas konkursos un tiku pamanīta. Man, trešās klases skolniecei, tika piedāvāta iespēja mācīties Jaņa Rozentāla mākslas skolā Rīgā. Vecāki šo piedāvājumu neatbalstīja, kas tobrīd man šķita netaisnīgi. Tajā laikā bija svarīgi, lai palieku laukos un palīdzu vecākiem lauku darbos. Beidzot pamatskolu, savu nākotni vēlējos saistīt ar kaut ko radošu. Taču vecākiem šķita labāk apgūt kādu profesiju. Atkal nebija pa manam prātam. Paņēmu laikrakstu Cīņa un uz labu laimi izvēlējos mācību iestādi, kur ar labām atzīmēm uzņēma bez iestājpārbaudījumiem. Tā nokļuvu Bulduros bez nekādas intereses par dārzkopību,” atceras Vineta.

Tomēr mācības padevās, un pēcāk viņa strādājusi par agronomi Kazdangā, kur iepazinusies ar savu vīru Aldi. Vēlāk studējusi pedagoģiju un ilgus gadus nostrādājusi skolā par vizuālās mākslas skolotāju. Mākslinieces gars, sirdī palicis, turpina radoši izpausties, draudzējoties ar krāsām un otām, kā arī ar krāsu triepieniem dobēs.

Bērnībā, palīdzot vecākiem, Vineta bija nosolījusies, ka laukos nedzīvos un būs pilsētniece. Tomēr tā nenotika. Kopā ar Aldi viņai bija iespēja pārcelties uz lauku īpašumu Bārtas pagastā, kur dzīvoja attāla radiniece. “Šai vietai ir īpaša aura – padomju laikos te atradās dārzniecība, tika audzēti dārzeņi un kallas. Uz veco siltumnīcu pamatiem tagad ierīkotas puķu dobes. Pamazām sākām iekopt dārzu pēc savām vēlmēm,” stāsta saimniece.