Par 2025. gada dzīvnieku Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180. jubilejas gadā ir izvēlēts ezis – nelielais, pāris centimetrus garām adatām klātais zīdītājs. Ezis, kuram piedēvēta attapība, attēlots arī latviešu tautas pasakās un multfilmās. Tāpat daudzi no bērnudienām atceras zīmējumus, kur rādīts, kā ezis uz savām adatām sadur ābolus un sēnes ziemas krājumiem. 

Vai tā ir patiesība vai tikai mīts un ko vēl svarīgu nezinām par ezi, noskaidroju sarunā ar zooloģi Intu Langi. Ar pētnieci tiekos Dabas muzejā, kur šogad ezim veltīta atsevišķa vitrīna.

Gada dzīvnieks Latvijā izraudzīts nu jau divdesmit sesto reizi, un tas tiek darīts, lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību noteiktām sugām, to dzīvesveidam un aizsardzībai. Inta Lange saka, ka šoreiz izvēlētais ezis ir visnotaļ tautā iemīļots dzīvnieks, jo nedara pāri nevienam dārzkopim un tieši otrādi – palīdz tikt galā ar kaitēkļiem vietā, kur mitinās. Latvijā ir sastopamas divas ļoti līdzīgas ežu sugas – baltkrūtainais ezis (Erinaceus roumanicus) un brūnkrūtainais ezis (Erinaceus europaeus). Biežāk ieraugāms baltkrūtainais ezis, jo tā izplatības areālā ir visa Latvijas teritorija, turpretī brūnkrūtainais ezis sastopams reti, galvenokārt Latvijas ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas.