Mūsdienu privilēģija – visa pasaule atvērta ceļošanai, ja vien ir līdzekļi un gribēšana. Ja sirdī esi dārza cilvēks, tad ir saprotami, ka gribas no ceļojuma atvest kāda eksotiska auga sēklu un iedēstīt savā zemītē, lai aug, priecē un, iespējams, nes augļus. Tomēr šī doma nebūt nav laba. Konsultē Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktora vietniece Agita Pence.

ES teritorijā darbojas nosacīti vienotais tirgus sēklu aprites jomā. Tātad, ja, esot ceļojumā, iegādājies sēklas veikalā kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm, tad tās vari vest uz Latviju un sēt savā piemājas dārziņā. Tomēr jāņem vērā, ka ES valstī darbojas arī savi iekšējie sēklu aprites likumi, kas attiecas arī uz ievestajām sēklām. 

Latvijā sēklu apriti nosaka Sēklu un šķirņu aprites likums. Stādi un sēklas ir viens no galvenajiem augu slimību un kaitēkļu izplatības ceļiem. ES noteiktas stingras prasības sēklu un stādu apritē, kas pasargā apkārtējo vidi mūsu valstī no postošiem kaitīgiem organismiem. Kopš 2019. gada Latvijā ir stingrākas prasības, kas jāievēro, ievedot sēklas no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. Lai varētu ievest sēklas vai tās sūtīt pa pastu, ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. Jāpiebilst, ka tas attiecas arī uz situāciju, ja tiek sūtītas tikai dažas sēkliņas. 

Fitosanitārais sertifikāts ir oficiāls dokuments, ko izsniedz tā valsts, kurā šīs sēklas tiek izaudzētas. Sertifikāts apliecina, ka sēklas ir pārbaudītas un tajās nav ne slimību, ne kaitēkļu. Tātad tās ir drošas. Ar katru gadu paplašinās arī starptautiskā tirdzniecība, tāpēc radās nepieciešamība noteikt stingrākas prasības, lai netiktu ievestas augu slimības no valstīm ārpus ES, kur ir izplatīti kaitēkļi un slimības, kas nav ES, bet var būtiski apdraudēt mūsu augus.