Stīgotājrozes, sauktas arī par vīteņrozēm, ir liela auguma krūmi, kuru augstums svārstās no 1,5 līdz 3 m un pat vairāk. 

Tā kā dažām šķirnēm dzinumi ir tievi un lokani, bet citām resni un spēcīgi, taisni augoši vai nedaudz lokveidā izliekušies, tās ieteicamāk audzēt pie balsta. Vairumam stīgotājrožu raksturīgas tumši zaļas, spīdīgas, it kā lakotas lapas. 

Ziedi dažāda izmēra, biežāk lieli vai vidēji lieli no 6–12 cm diametrā, sakārtoti lielākās vai mazākās vairogveida ziedkopās pa 3–15 un pat vairāk. 

Vīteņrozes vislabprātāk aug ēku sienu saulainajās pusēs, tās labi izskatās izkārtotas arī dobēs pie balstiem vai kā solitāri krūmi zālienā. Ļoti pārdomātos stādījumos izturīgākās un mazāk kaprīzās šķirnes var izmantot lapeņu un pergolu apaudzēšanai. 

Šķirnes

‘Antike 89’ Krūms stāvs, spēcīgiem, maz zarotiem, bet ļoti noturīgiem 2–2,5 m augstiem dzinumiem, kas samērā blīvi klāti ar lieliem dzeloņiem. Lapas lielas, tumši zaļas, ādainas, spīdīgas, ļoti dekoratīvas, pavasara plaukšanas laikā, kā lapojums, tā dzinumi sarkanīgi brūnā bronzas krāsā. Ziedi lieli, 8–9 cm diam., ļoti blīvi pildīti, tiem noapaļota forma, zieda pamattonis gaiši rozā, ziedlapiņu apmale karmīnsarkana, izvietoti dzinumu galos pa 1–5 ziedkopā. Latvijas klimatā uzzied jūlija vidū un turpina ziedēšanu līdz vēlam rudenim.