Avenes ir pazīstamas ne tikai garšīgo un aromātisko ogu dēļ, bet jau sen visas auga daļas ir tikušas izmantotas arī ārstnieciskos nolūkos, īpaši tautas medicīnā. Šim mērķim tiek ievāktas ogas, lapas, saknes un ziedi. Ogas ievāc nogatavojušās, lapas – pavasarī, ziedēšanas laikā, bet saknes ievāc vēlā rudenī vai arī ziedēšanas laikā. Pareizi sagatavotas drogas var glabāt divus gadus. Dziednieciskiem nolūkiem iesaka labāk izmantot savvaļas avenes.

Sarkanās jeb meža avenes (Rubus idaeus L.) pirmo reizi minētas Plīnija Vecākā rakstos m. ē. 23.–74. gadā. Uzskata, ka iespējamā to izcelsmes vieta ir Idas kalns Grieķijā, bet daži autori kā izcelsmes vietu min Turciju. Ap 1500. gadu sarkanās avenes R. ideaeus jau tika audzētas visā Eiropā. Sākotnēji tika selekcionētas vasaras aveņu šķirnes, tradicionāli ražojošas uz divgadīgiem dzinumiem, ar ogu ražu no jūnija beigām līdz augustam. Rudens avenēm raža nogatavojas uz vasarā izaugušajiem viengadīgajiem dzinumiem vasaras otrajā pusē, visbiežāk augustā, septembrī.

Pirmā reģistrētā rudens aveņu šķirne 'September' audzēšanai ieviesta 1934. gadā ASV, taču plašāka rudens aveņu audzēšana sākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, pagarinot aveņu ogu sezonu no vasaras vidus līdz pat salnām.

Kas īpašs aveņu lapās?

Aveņu lapas ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Tās organismam var nodrošināt B, C vitamīnus un vairākas minerālvielas, tostarp kāliju, magniju, cinku, fosforu un dzelzi. Tomēr aveņu lapu ievērojamākais ieguldījums varētu būt to antioksidanta īpašības. Tās satur polifenolu savienojumus, piemēram, tanīnus un flavonoīdus, kas darbojas kā antioksidanti cilvēka organismā un var palīdzēt aizsargāt šūnas no dažādu veidu bojājumiem.