Šāgada 13. un 14. oktobrī Kuldīgas novada Padures pagastā pirmo reizi Latvijā notika 68. pasaules čempionāts aršanā. Tajā piedalījās 24 valstu 46 dalībnieki no četriem kontinentiem. Latvijas pārstāvji pretēji cerētajam līdz godalgotajām vietām netika, tomēr guva vērtīgu pieredzi nākotnes startiem.
Rīkotāju rīcībā vien deviņi mēneši
Aršanas sacensības ir salīdzinoši specifiskas, diezgan šauram dalībieku lokam pieejamas un Latvijā lielā mērā balstās uz dažu entuziastu pleciem. Viņi ieinteresē jauniešus un šajā sporta veidā iegulda arī savus personīgos naudas līdzekļus. Latvijas Arāju organizācijas vadītājs, viņš arī Pasaules arāju organizācijas valdes loceklis un tiesnesis, Aigars Laurinovičs ir fanātisks arāja aroda profesionālis un tautā nesējs, kuram pēc Krievijas izslēgšanas no starptautiskās aprites izdevās pasaules čempionātu atvest uz Latviju. Pēc rīkotāju sagatavotā grafika Latvijai pasaules čempionāts būtu jārīko vien 2032. gadā.
"Pērn Īrijā pasaules čempionāta laikā trīs valstis pieļāva iespēju rīkot šāgada pasaules čempionātu. Aigara Laurinoviča sagatavotais piedāvājums bija vislabākais," teic Pasaules arāju organizācijas ģenerālsekretāre Anna Marija Makjū.
A. Laurinovičs: "Vislielākais izaicinājums bija sagatavot šīs sacensības deviņos mēnešos. Tik daudz laika bija kopš brīža, kad parakstījām līgumu par pasaules čempionāta rīkošanu. Neviens cits bez manis un bez arājiem šīs sacensības nebija redzējis, cilvēkiem nebija priekšstata par organizatorisko pusi. Daudz stāstījām, rādījām un pārliecinājām. Parasti valstis šīm sacensībām gatavojas divus, trīs gadus, toskait eksperti dodas pieredzes braucienos uz valstīm, kur šīs sacensības notiek. Ļoti labi sagatavojāmies. Tomēr sports ir sports. Pasaules gals nav pienācis, plinte krūmos nav jāmet. Ričardam Dambergam, visjaunākajam sacensību dalībniekam, mērķis bija nepalikt pēdējam. Un viņš arī nebija pēdējais. Par organizatorisko pusi runājot – Pasaules arāju organizācijas vadītāji teica, ka Padurē notikušās sacensības bija vienas no visu laiku labākajām."