Aizvadītā ziema, lai arī tiešām skaista un daudziem atmiņā atsauca bērnības garos ziemas mēnešus ar slēpošanas, slidošanas un sniegavīru velšanas priekiem, kādā brīdī sāka nogurdināt.
ādēļ fakts, ka milzu kupenas dažviet Latvijā pazuda teju dažās dienās, apliecināja un priecēja ar apziņu – pavasaris ir jau tepat. Mans, un pēc ierakstiem sociālajos tīklos spriežot, arī daudzu citu cilvēku pirmais pārsteigums šajā pavasarī bija dzērvju klaigas, kas pāri laukiem skanēja jau februāra beigās. Tām sekoja ķīvītes, zosis, gulbji, cīruļi.
Kādā brīdī gan putnu priekpilnās dziesmas aizēnoja ziņa par desmitiem taurgovju bojājeju Ķemeru nacionālajā parkā. Tas notika pēc salīdzinoši nesen – februāra sākumā – atklātībā nākušā fakta par fermu Latgalē, kurā ap simt lopiņu bez pienācīgas barības, brīvi pieejama ūdens un patvēruma bija tā novārdzināti, ka tika konfiscēti. Saimnieks gan uzskatīja, ka viss ir kārtībā. Tādā pārliecībā ir arī Ķemeru nacionālā parka fonda vadība, kas atbild par parkā mītošajām taurgovīm. Tās esot savvaļas lopiņi, ēdiens un ūdens tām bijis, lūk, ilgstošā un ļoti aukstā ziema esot veikusi dabisku atlasi.
Arī Eiropas Komisija jau sniegusi skaidrojumu, ka katra dalībvalsts pati ir tiesīga noteikt, kā šādus dzīvniekus klasificēt, un Latvijas gadījumā Dabas aizsardzības pārvaldes un VARAM izstrādātajā Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānā taurgovis ir definētas kā "pussavvaļas dzīvnieki, kuru turēšanas mērķis ir ganību platību apsaimniekošana". Te gan gribas piebilst – gadījumā, kad cilvēks šādus dzīvniekus ievietojis ierobežotā platībā, runāt par "tīru" dabisko atlasi ir nekorekti, jo ekosistēma vairs nav pilnīgi autonoma.
To, kas īsti noticis, skaidro izmeklēšana, bet noprotams ir viens – taurgovīm nav piemērotas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecināmās prasības par nodrošinātu iespēju patverties no laika apstākļiem, ierīkotām dzīvnieku novietnēm, veterinārmedicīniskās palīdzības sniegšanu, to dzīves apstākļi aizvien būs tieši atkarīgi no cilvēka izpratnes par to, kas tām nodrošināms.
Uz papīra viss ir pareizi. Turēties pie rakstītā uz papīra arī. Nu, kaut vai kārtības dēļ. Tomēr man nav īsti skaidrs, kā cilvēkam (saimniekam), kurš redz ziemas bargumu, zina, cik un kādas kvalitātes barība pēc pērnvasaras slapjuma pieejama savvaļas lopiem, nerodas ne mazākās aizdomas, ka barības, ūdens vai patvēruma trūkums tos tomēr var apdraudēt?
Paturot prātā, ka cilvēcību un veselo saprātu neviens nav atcēlis, dodamies tālāk – pavasara darbos, vasaras gaidās un sapņu īstenošanā.
Lai izdevies pavasara darbu cēliens!
"Agro Tops"- profesionāls lauksaimniecības žurnāls zemniekiem un lauku uzņēmējiem, eksperts un līderis savā nišā. Apskati par augkopību, lopkopību, dārzkopību, inovācijām un tehniku. Nozaru topi, tirgus aktualitātes, diskusijas, pieredzes stāsti, intervijas, tehnoloģijas, pētījumi un praktiski ieteikumi. Iznāk reizi mēnesī.
Abonē žurnālu šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV dārza darbu kalendāra vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem LASI.LV atlasītus rakstus par dārza, dabas, recepšu tematiku.
Ko tu saņemsi:
🌱 Noderīgus padomus par dārza un mājas kopšanu, aktuālo dārza darbu kalendāru
🍏 Sezonālas un veselīgas receptes
🐾 Ieteikumus par mājdzīvnieku aprūpi
🌿 Stāstus par Latvijas dabu un vidi
⚖️ Praktisku informāciju par tiesībām un ikdienas jautājumiem
3.3 °C










































































































































































































































