Kalētu pagasta jaunā zemnieka Ivara Šekava saimniecības "Albrekši" iecerēto straujo izaugsmi būtiski piebremzēja aizvadītā gada dabas apstākļi, deformētais graudu tirgus un Latvijas piena ražotājiem maksātā Eiropas Savienības dalībvalstīs viszemākā piena iepirkuma cena.
Ivars atšķirībā no daudziem saimniekiem nevairās runāt par izaicinājumiem savai saimniecībai izšķirīgā laikā, piebilstot – varēja būt citādi, ja lauksaimniecības nozares vadība, valdība, kā arī saimnieku sadarbības partneri būtu rīkojušies profesionālāk, noteiktāk, izlēmīgāk un tālredzīgāk. IVARS ŠEKAVS un viņa māte RUTA ŠEKAVA intervijā "Agro Topam" stāsta par saimniecības darbības pieredzi, vērtē tirgus un lauksaimniecības nozares vadības ietekmi uz saimniecības darbību un nākotnes iecerēm.
Zemnieku saimniecība "Albrekši" aizvadītajos trijos gados būtiski modernizējusies. Kas rosināja pandēmijas un kara laikā veikt drosmīgus ieguldījumus saimniecības izaugsmē?
I. Šekavs: Graudu nozarē sāku darboties pirms septiņiem gadiem. Tā tehnika, kas mums bija, un sistēma, kā darbojāmies, nebija efektīva, ar to nevarēja nodrošināt augstu kvalitāti, darba ražīgumu un lielas ražas. Bija jāsāk no nulles visu pirkt un gādāt. Patlaban visa tehnika ir nomainīta, tāpēc ir saprotami lielie projekti un aizdevumi. Ērtumā, precizitātē un uzticamībā tehnika nu ir pavisam kas cits salīdzinājumā ar to, ko izmantojām agrāk. Pēdējo piecu gadu laikā saimniecībā esam ieguldījuši būtiski vairāk nekā miljonu eiro. Ar savas naudas ieguldījumu, ar ES, Latvijas valsts atbalstu un "Luminor" bankas piešķirto aizdevumu 2022. gada beigās pirkām "Claas" zīmola kombainu un traktoru, "Horsch" precīzā lietojuma pašgājējsmidzinātāju un "Lemken" diskus, lai varētu darboties ar bezaršanas tehnoloģiju.
Nākamajā gadā īstenojām vēl vienu ES atbalsta projektu, paņēmu jaunu kombinēto sējmašīnu, gudro minerālmēslu tūti un "Vaderstad" rugaines kultivatoru. Apzināti virzāmies uz precīzajām tehnoloģijām un uzspiesto Zaļo kursu. Cenšamies, tomēr tas maksā nenormāli dārgi. Ar veco tehniku noteikti tādus hektārus neapstrādātu. Aptuveni 60% lauku aram un 40% lauku apstrādājam ar minimālās apstrādes tehnoloģiju. To lietojam pirms un pēc rapšiem, pēc pupām. Patlaban esmu guvis pārliecību, ka kviešus pēc kviešiem nekad ar minimālo apstrādi nesēšu. Tā nedrīkst darīt.
Pagaidām mūsu saimniecībā veiktie testi liecina, ka darbības ar bezaršanas tehnoloģiju nav nesušas ļoti labus rezultātus. Ir diezgan lieli riski, kas saistīts ar to, ka agrāk lauki ir vien arti. Patlaban, viena divu gadu laikā ieviešot jaunu tehnoloģiju, brāķa ir diezgan daudz. Pagaidām šķiet, ka aršana mūsu apstākļos ir pareizāka un labāka, tomēr turpināsim eksperimentēt un mācīties.
Ar bezaršanas tehnoloģiju sētos laukus pirmo reizi kūlām 2022. gadā. Diskotie lauki bija vissliktākie. Es nevainoju tehnoloģiju, visticamāk, iemesls bija nepareizās laika izvēles un citi lēmumi. Protams, ražas iznākumu ietekmēja arī dabas apstākļi, toskait sausums un pārāk lielais nokrišņu daudzums, arī salnas. Daudz sliktāk sadīga un pārziemoja tās kultūras, kas bija sētas ar minimālās apstrādes tehnoloģiju.