Lopkopības nozarē vērojamas gan izaugsmes tendences, gan arī, īpaši piena ražošanā un pārstrādē, satraucoši procesi, kurus pastiprina Zemkopības ministrijas (ZM) neizpratni raisošie un lauksaimnieku sabiedrībai neizskaidrotie lēmumi. "Agro Tops" meklēja atbildi, kā šajā situācijā rīkoties piena ražotājiem, lauksaimniekiem. 

Kas uztrauc saimniekus un ekspertus?

Šogad īpašu sabiedrības uzmanību ar protestiem izdevās pievērst graudaudzētājiem un mežsaimniekiem, ēnā atstājot lopkopjus, kuri savām problēmām un izaicinājumiem neļāva izpausties tik skaļi kā augkopības nozarē. Kādi tad ir šie izaicinājumi?

  • Aizvien nav izveidota lopkopības nozares stratēģija. Tātad nav formulēts izaugsmes virziens, kas cita starpā paver iespējas dažādām manipulācijām. Turklāt darbs pie šī lauksaimniekus, ierēdņus un politiķus vienojošā dokumenta nav pat sākts.
  • Latvijā, vērtējot visas ES dalībvalstis, atkal ir viszemākā piena iepirkuma cena. Šāgada janvārī tā bija par 10% zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc?
  • Bioloģiskā piena iepirkuma cena ir zemāka nekā konvencionālā piena iepirkuma cena, tādējādi bioloģiskā piena ražotāji savu pienu pārdod kā konvencionālo produktu.
  • Latvijas pārtikas produktu veikalos ir ļoti daudz Lietuvā, Igaunijā un Polijā ražoto piena produktu. Šajās valstīs Latvijas piena produktus tikpat kā neredzam. Kāpēc vienotajā tirgū vērojama šāda atšķirība? Vai paši saimnieki šo samezglojumu var atrisināt?
  • Gaļas liellopu tirgū aizvien dominē liellopu eksports. Veikalos Latvijā audzētās gaļas liellopu gaļas īpatsvars ir nemanāms. Kā situāciju mainīt?
  • Ministrs Armands Krauze pēc stāšanās amatā solīja, ka izveidos IT risinājumu, ar ko iepirkumos varēšot noteikt gaļas izcelsmi līdz pat konkrētam dzīvniekam saimniecībā. Darbs tiešām sākts, tomēr apstājies, jo programmētāji vairs nesaņemot finansējumu. Ministrijā dzird runājam, ka darbs apturēts tāpēc, ka ieinteresētajiem kungiem pašvaldību un valsts iepirkumos izdevīgāk ir nodrošināt citās valstīs, nevis Latvijā ražotās gaļas piegādes.
  • Ļoti lielu satraukumu saimniekos raisīja ZM valsts sekretāra Raivja Kronberga sanāksmēs paustais, ka no 2025. gada vairs nebūšot atbalsta ciltsdarbam.