Novembra laikapstākļiem iespējamas vairākas versijas. Vēl var būt gan īslaicīga silta saulīte, jo dienas kļūst arvien īsākas, var uzsnigt un var nokust sniegs, var iestāties miglains un nosacīti silts laiks ar lielu gaisa mitrumu
Pēdējie apstākļi visvairāk atbilst lapu koku vēža izplatībai. Lapkritis šogad kavējās arī augļu dārzos, dzinumu aktīvā augšana gan, protams, beigusies, bet birstošās lapas turpina veidot brūces augļu kokā. Tā tikai šķiet – lapas nobirst un viss, bet katra vieta uz zara, kur atdalījusies lapa, ir neliela brūcīte, pa kuru spēj iekļūt vēža ierosinātājspora. Sausā un vējainā laikā mazās brūcītes ātri nožūst, un vēža spora nespēj iesakņoties. Turpretī lietainās vai tikai mitrās un drūmās dienās nožūšana nav iespējama.'
Rudens beigās, noķerot piemērotus, sausus un mazāk vējainus laikapstākļus, izzāģējami vēja un ražas aizlauztie zari, likvidējami vēža inficētie zari un koki. Brūces rudenī nekavējoties apstrādājamas ar šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, lai neradītu jaunai vēža infekcijai labvēlīgus apstākļus. Nozāģētie zari sadedzināmi.
Mitrākā laikā var palīdzēt kokiem atbrīvoties no sūnām un ķērpjiem, kas klāj stumbrus uz zarus. Jaunie kociņi parasti ar tiem nav klāti, bet daļa dārzu jau ir sasniegusi brieduma gadus, un nosūnojušie zari kalpo kā ziemas viesnīca augļu dārza kaitēkļiem, kas pavasarī izplatīsies dārzā. Arī šis guvums no dārza jāizvāc, jo, atstājot to apdobēs, nav lielas iespējamības, ka ziemojošās kaitēkļu stadijas aizies bojā.
Iestājoties negatīvai temperatūrai, var sameklēt lupu un aplūkot ābeļu zarus – uz tiem ābeļu lapu blusiņas, sarkanās tīklērces, laputis un bruņutis būs parūpējušās par savas sugas turpināšanu, sadējot ziemojošās oliņas. Daļa oliņu ziemas svārstīgajā temperatūrā aizies bojā, daļu atradīs nometnieki putni, bet daļa sagaidīs pavasari, un no tām izšķilsies kaitēkļi. Bruņutu oliņas ir paslēptas zem mizas krāsas vairodziņiem, un tie ir labi saskatāmi arī uz ogulāju zariem.