Fog 9 °C
S. 26.05
Eduards, Edvards, Varis
Starptautiskais pasākums "Hop on the train of Europe" pulcēja vairāk nekā 70 jauniešus no Latvijas, kas vilcienā devās uz Valgu, lai kopā ar Igaunijas jauniešiem atzīmētu Eiropas Jaunatnes nedēļu. Pa ceļam ceļabiedru iepazīšanas spēle "Saliedēšanās bingo".
Starptautiskais pasākums "Hop on the train of Europe" pulcēja vairāk nekā 70 jauniešus no Latvijas, kas vilcienā devās uz Valgu, lai kopā ar Igaunijas jauniešiem atzīmētu Eiropas Jaunatnes nedēļu. Pa ceļam ceļabiedru iepazīšanas spēle "Saliedēšanās bingo".
Foto: JSPA

Pārvietošanās brīvība Eiropas Savienībā ir viena no pamatvērtībām. Tā dod iedzīvotājiem iespēju ceļot un dzīvot visā ES teritorijā.

Pilsoņiem ir tiesības izvēlēties, kurā ES valstī viņi vēlas studēt, strādāt vai doties pensijā. Jauniešiem tā piedāvā personīgās, izglītības un profesionālās izaugsmes iespējas. Programmas "Erasmus+", Eiropas Solidaritātes korpusa programma, "ALMA", "Discover EU" jauniešiem ļauj iepazīt citas kultūras, ceļot, attīstīt pirmās profesionālās, kā arī turpmākai dzīvei nepieciešamās prasmes un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē. Tās atbalsta jauniešu sociālo un pilsonisko līdzdalību, palīdz attīstīt izpratni par Eiropas vērtībām un toleranci. Tās jauniešiem attīstīta piederības sajūtu Eiropas Savienībai.

Latviete Ance Gailuma pašlaik studē Tartu Universitātē un ar "Erasmus+" programmu vienu semestri pavadīja Beļģijā. Par piedzīvoto viņa stāsta, ka tas viņai devis "īpašu pieredzi" un "atvēra jaunus horizontus". "Man bija lieliska iespēja iepazīt un izbaudīt Beļģijas kultūru, kā arī apceļot Rietumeiropu. Es arī ieguvu vērtīgus draugus un paziņas. 

Biju īpaši priecīga par latviešu saliedētību Briselē. Šis laiks man palīdzēja izkāpt no manas komforta zonas un attīstīja valodu prasmes," 

saka Ance.

Darbam ar jaunatni Eiropas institūcijas pievērš lielu nozīmi. Par to liecina tam atvēlētais budžets un programmas, kas nemitīgi tiek uzlabotas un attīstītas. 2021.–2027. g. jaunatnes pasākumiem ir paredzēti aptuveni 10,3% no ES budžeta jeb vairāk nekā 2,5 miljardi eiro. Programmas "Erasmus+" budžets 2021.–2027. gadam ir 26,2 miljardi eiro un papildus 2,2 miljardi eiro no ES ārējiem finanšu līdzekļiem. Tas ir gandrīz uz pusi lielāks nekā iepriekšējā periodā. Līdz pat 83% no šā budžeta ir paredzēts izglītībai un apmācībai. Eiropas Solidaritātes korpusa programmas budžets 2021.–2027. gadam ir vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā. Tas nozīmē, ka tajā piedalīties varēs aptuveni 350 000 jauniešu. Jauniešu izglītība un nodarbinātība ir izšķiroša Eiropas Savienības ilgtermiņa ekonomiskajai, sociālajai un politiskajai stabilitātei un nākotnei.

Ieguldījums jauniešos saliedē savienību

Darbs ar jaunatni ir būtisks, lai veidotu bagātāku, tolerantāku, saliedētāku un noturīgāku ES. Tieši jaunieši ir tie, kas veicina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Ieguldot jauniešos, ES ne tikai apmierina savu gados jaunāko pilsoņu pašreizējās vajadzības, bet arī liek pamatus savienības nākotnei – demokrātijai, stabilitātei un konkurētspējai. Tāpēc ES īpašu uzmanību pievērš tās programmu attīstībai – pārveido jau esošās programmas vai izveido jaunas, kas fokusētas uz jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju – kā "ALMA" vai Eiropas Solidaritātes korpusa programmas vietējie projekti u. c.

Eiropas Komisijas inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Iliana Ivanova uzsver, ka 

"jaunieši ir ne vien rītdienas līderi, bet arī šodienas pārmaiņu īstenotāji. Viņu iesaiste ir izšķirīgi svarīga, jo viņi dzīvos ar mūsu lēmumu sekām. 

Tāpēc mēs dodam viņiem lielāku ietekmi ES politikas nostādņu veidošanā un pievēršamies viņu bažām viņiem svarīgās jomās. Tā ir mūsu apņemšanās veidot labāku nākotni nākamajai paaudzei."

Vērtējot Eiropas Parlamenta (EP) pēdējos gados paveikto darbā ar jaunatni, EP deputāte Dace Melbārde ("Vienotība", Eiropas Tautas partijas grupa) norāda uz jauniešu mobilitātes un līdzdalības iespēju paplašināšanu: "Šie mērķi ir akcentēti gan ES Jaunatnes stratēģijā, gan ES Izglītības programmā "Erasmus+". Tieši Eiropas Parlaments (EP) ir panācis, ka programmas "Erasmus +" finansējums ir teju dubultots. Turklāt jāpiebilst, ka parlaments iestājās par to, ka īpaša uzmanība ir jāvelta jauniešiem, kuru iespējas ir ierobežotas, kas dzīvo attālās teritorijās un kam pastāv atstumtības riski. Šim nolūkam īpaši kalpo programma "ALMA", kas ir nesen izveidota un paredzēta jauniešiem, kuri vairs nemācās un meklē savu vietu darba tirgū."

Deputāte izceļ arī citas ES iniciatīvas, minot, ka "Jauniešu mobilitātei nozīmīgas ir arī Eiropas Solidaritātes korpusa programma un "Discover EU" programma, kuras ietvaros 18 gadus veci ES pilsoņi var pieteikties uz ES kompensētiem transporta izdevumiem Eiropas iepazīšanai. "Discover EU" rosina jauniešus uzņemties iniciatīvu, būt patstāvīgiem, pašiem saplānot savu ceļojuma maršrutu un uzņemties par sevi atbildību. 

Abas programmas piedāvā lieliskas iespējas attīstīt starpkultūru prasmes un vienlaikus labāk ieraudzīt sevi Eiropas kultūru daudzveidībā."

Jāatzīmē, ka arī "Discover EU" programmai budžets ir palielināts un 2024. gadā tas sasniedz 41 miljonu EUR. Sākotnēji tā bija Eiropas Parlamenta pilotprogramma, lai veicinātu jauniešu ceļošanas pieredzi pa Eiropu, atklājot tās bagāto kultūras mantojumu, un starpkultūru sadarbību. Kopš 2021. gada tā iekļauta "Erasmus+" programmā.

Informāciju par dažādām Eiropas Savienības finansētām iniciatīvām un programmām, piemēram, "Erasmus+", Eiropas Solidaritātes korpuss, "Discover EU", "Erasmus+" virtuālo apmaiņu u. c., iespējams iegūt Eiropas Jaunatnes portālā "youth.europa.eu". Tas aptver 34 valstis un ir pieejams 28 valodās.

Likumprojektiem jāiztur Jauniešu tests

ES darbam ar jaunatni pamatā ir ES jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam. Tā vērsta uz jauniešu personisko attīstību, atbalsta jauniešu aktīvu iesaisti demokrātiskajā dzīvē, veicina sociālo un pilsonisko līdzdalību. Tāpat tā sekmē visa veida diskriminācijas izskaušanu un jauniešu sociālo iekļaušanu.

Reklāma

Šīs stratēģijas izstrādē aktīvi piedalījās ne tikai dalībvalstis, dažādas ES institūcijas un ievērojamu darbu veica Eiropas Parlaments, bet arī paši jaunieši. 2017.–2018. gadā strukturētā dialogā "Jaunatne Eiropā: kas notiks tālāk?" jaunieši no visas Eiropas, lēmumu pieņēmēji, pētnieki un citas ieinteresētās personas diskutēja un kopīgi formulēja 11 mērķus. Tie nosaka jomas, kam ir ietekme uz jauniešu dzīvi, kā arī akcentē risināmās problēmas. Pamatojoties uz šo dialogu, ES jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam tika vērsta uz jaunatnes līdzdalības veicināšanu demokrātiskajā dzīvē, jauniešu apvienošanu visā ES un atbalstu jaunatnes iespēju veicināšanai.

Jaunatnes stratēģijas ietvaros Eiropas Komisija 2021. gadā iecēla pirmo Eiropas Savienības jaunatnes koordinatoru. 

Viņa uzdevums ir veicināt starpnozaru sadarbību un zināšanu apmaiņu jaunatnes jomā starp Eiropas Komisijas dienestiem jautājumos, kas skar jauniešus (piemēram, nodarbinātība, izglītība, veselība, klimats, demokrātija, kultūra u. c.).

Dace Melbārde papildina: "Nozīmīgs impulss turpmākai Eiropas Savienības jaunatnes politikas veidošanai bija 2022. gads, kas tika pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Šā gada noslēgums deva startu jaunām ES jauniešu iniciatīvām. Kā nozīmīgāko vēlos izcelt ES Jauniešu testu. Tā iecere ir uzlikt par pienākumu katru jaunu ES politiku un tiesību aktu vērtēt no jauniešu prizmas, pārliecinoties, ka šī jaunā politika pozitīvi ietekmēs Eiropas jaunatni. Vienlaikus ES Jauniešu tests kļūtu par lielisku instrumentu gan jauniešu līdzdalības paplašināšanai, gan zināšanu vairošanai par Eiropas Savienību un tās politiskajiem procesiem. Te gan būtiski ir piebilst, ka, lai jaunieši spēlētu lielāku lomu ES darba kārtības veidošanā, ir nepieciešami mērķtiecīgi ieguldījumi jauniešu politiskajā un pilsoniskajā izglītībā. Lai jaunieši darbotos līdzvērtīgi ES politiķiem, viņi tam ir atbilstoši jāsagatavo!"

Deputāte uzsver, ka īpaši nozīmīgs ir darbs ar jauniešiem un viņu iesaistīšana. Melbārde akcentē, ka "Mans novēlējums katram politiķim ir savā aizņemtajā kalendārā regulāri atrast vietu darbam ar jaunatni. Domājot par Eiropas nākotnes veidotājiem, es pati kopš 2019. gada vasaras īstenoju jauniešu līderības programmu "Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā", kas palīdz jauniešiem, īpaši no attālākiem Latvijas reģioniem, izprast Eiropas Savienības darbības principus un aktualitātes un vienlaikus palīdz apgūt līderības prasmes, kas nepieciešamas gan savas dzīves un karjeras veiksmīgai veidošanai, gan darbā ar citiem jauniešiem un vietējām kopienām."

"Erasmus+" piedzīvojums maina dzīvi

Lai arī bieži ar "Erasmus+" saprotam jauniešu studiju apmaiņu kādā no Eiropas universitātēm, tomēr šī programma ir daudz plašāka nekā semestris, kas pavadīts kādā citā Eiropas valstī studiju ietvaros. "Erasmus+" programma sniedz sadarbības un mobilitātes iespējas izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomā. Tās galvenā darbība ir izglītojamo un personāla mobilitāte. 

"Erasmus+" piedalās gan studenti un izglītojamie, gan profesori, skolotāji un pasniedzēji no dažādām nozarēm. 

Tā veicina starpkultūru izpratni, veido sadarbības un profesionālo attiecību tīklus ar cilvēkiem no citām valstīm Eiropā (un pat ārpus tās). "Erasmus+" palīdz paplašināt redzesloku un ir lieliska iespēja pieredzes bagātināšanā, personīgā un profesionālā izaugsme – gan jauniešiem, gan viņu mācībspēkiem. Programma attīsta tādas Eiropas vērtības kā iecietība, daudzveidība un iekļaušana.

Kopš 1987. gada "Erasmus+" programmā – izglītības, apmācības un jauniešu mobilitātes pasākumos – piedalījušies vairāk nekā 14 miljoni cilvēku. Tādējādi "Erasmus+" ir viens no populārākajiem un veiksmīgākajiem ES instrumentiem. Par to liecina arī fakts, ka Eiropas Parlamentam izdevies gandrīz dubultot šai programmai paredzēto finansējumu – budžets 2021.–2027. gadam ir 26,2 miljardi EUR.

Pateicoties unikālajai pieredzei, kas gūta "Erasmus+" programmas ietvaros – studiju, apmācību projektu laikā un ceļojot, iepazīstot Eiropu –, tās dalībnieki iegūst pašapziņu, jaunas prasmes, uzlabo savas valodu zināšanas un iepazīstas ar dažādām kultūrām. Tas veicina viņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā un demokrātiskajos procesos. Tādējādi viņi arī uzlabo savas profesionālās prasmes un zināšanas un ir daudz gatavāki darba tirgum.

Ance Gailuma par piedzīvoto "Erasmus+" semestri Beļģijā atklāj: 

"Tas tomēr bija arī liels izaicinājums, un es kļuvu daudz drosmīgāka un pārliecinātāka. Sapratu, ka es varu tikt galā ar izaicinājumiem un mācīties no tiem. 

Šie iespaidi man paliks atmiņā uz mūžu. Noteikti iesaku arī citiem doties "Erasmus+" programmas studijās. Tiešām varu teikt, ka šī pieredze man palīdzēja augt kā personībai."

"Erasmus+" programma nepārtraukti paplašina savu darbības jomu, lai iesaistītu arvien vairāk iedzīvotāju. Īpašu uzmanību tā pievērš iekļaušanai un daudzveidībai, padarot to pieejamu plašākam dalībnieku lokam, tai skaitā cilvēkiem ar ierobežotākām iespējām, attālākos reģionos, visnelabvēlīgākajā situācijā esošiem jauniešiem u. c. Eiropas Parlaments ir ne tikai palielinājis programmas "Erasmus+" finansējumu, bet arī veicinājis programmas paplašināšanu. Iepriekšējā periodā vairāk atbalstīti tika liela mēroga projekti, taču tagad programma "Erasmus+" piedāvā finansēšanas režīmu arī maza mēroga partnerībām. Tas ir īpaši interesanti jauniešu apvienībām un organizācijām.

Reklāma

"Erasmus+" atbalsta jauniešu vadītas vietējas un transnacionālas iniciatīvas, ko īsteno neformālas jauniešu grupas vai jaunatnes organizācijas. Tā reaģē uz klimata pārmaiņām un digitalizāciju, veicinot inovatīvu metožu izstrādāšanu un izmantošanu un digitālās ekosistēmas veidošanu. "Erasmus+" programma atbalsta projektus, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību – zināšanu, prasmju veidošanu un paradumu maiņu. 

Programma atbalsta ilgtspējīgu ceļošanu (pārsvarā ar vilcienu) un dalībniekus no attāliem reģioniem.

Programma arī turpina sniegt atbalstu Ukrainai, sekmējot Ukrainas pilsoņu mācību mobilitāti. Tas ne tikai dod iespēju iegūt jaunas prasmes, bet arī palīdz cīnīties ar dezinformāciju un veicina bēgļu integrāciju jaunajā izglītības sistēmā.

"Erasmus+" Latvijā

Latvijā "Erasmus+" programmu administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra – izglītības, mācību un sporta jomā, un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra – jaunatnes jomā. Pie mums tā tiek īstenota kopš 1998. gada. Sākotnēji tā bija tikai augstākās izglītības studentu un personāla mobilitātes programma, bet ir paplašinājusi savu tvērumu, piedāvājot starptautiskās mācību mobilitātes un sadarbības projektu iespējas skolu, profesionālās izglītības, pieaugušo un augstākās izglītības sektoros, kā arī sporta un jaunatnes jomā.

Līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā "Erasmus+" programmas projektu un īstenoto mobilitāšu skaits bija neliels jeb vidēji 200–300 augstākās izglītības studentu un personāla mobilitātes gadā. Pēc Latvijas pievienošanās ES budžets trīskāršojās un turpmākajos gados pieauga ar katru gadu. Divdesmit gadu laikā, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai augstākās izglītības sektorā "Erasmus+" programmā, kopumā apstiprinātas 39 803 studentu un 23 890 personāla mācību mobilitātes. Tomēr jāņem vērā, ka 2004. gadā "Erasmus+" budžets bija vien 1,4 miljoni eiro, bet 2024. gadā tas jau sasniedzis 13,5 miljonus. 

Līdz ar budžeta pieaugumu ik gadu palielinājās arī "Erasmus+" projektu skaits. 

Pēdējos trijos gados no Latvijas mācīties vai stažēties uz ārzemēm devušies 6378 studenti. Vispopulārākās "Erasmus+" studiju valstis Latvijas studentiem ir Igaunija, Lietuva, Spānija, Itālija, Vācija. Šajā laika posmā Latvijā esam uzņēmuši 6242 studentus, visvairāk no Vācijas, Francijas, Lietuvas, Itālijas un Spānijas.

Brīvprātīgais darbs Eiropā

2021. gada 18. maijā Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Solidaritātes korpusa programmu 2021.–2027. gadam. Tā piedāvā iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs. Pirmo reizi šai programmai ir savs budžets, kas ir vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā. Programmas ietvaros ir iespēja īstenot projektus pašu mājās vai ārvalstīs.

Eiropas Parlamenta deputāti panāca, lai programma būtu pieejamāka jauniešiem, kuriem ir ierobežotas iespējas, piemēram, personām ar invaliditāti un no izolētām vai atstumtām kopienām, kā arī jauniešiem ar mācīšanās vai veselības problēmām. 

Parlaments uzstāja, ka nepieciešams noteikt atšķirību starp brīvprātīgo darbu un iekārtošanu darbā, lai jaunieši "bez maksas" neaizpildītu brīvās darba vietas. 

Tāpat parlaments uzstāja uz darba aizsardzības un drošības noteikumu striktāku ievērošanu.

Latviete Lora Egle Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba projektā piedalījās no 2018. gada oktobra līdz 2019. gada oktobrim (12 mēnešus), kur strādāja jauniešu centrā "Hall in Tirol", Austrijā. Savu pieredzi viņa komentē: "Par manu projektu man ir tikai vissiltākās atmiņas. Vēl joprojām cenšos regulāri apciemot Insbruku un centru, kur norisinājās mans projekts, un jūtos tur kā otrajās mājās. Divpadsmit mēnešus, strādājot galvenokārt ar jauniešiem no ne pārāk labvēlīgām ģimenēm un bēgļiem, iepazīstot citus brīvprātīgos no visas Eiropas, attīstīju savu emocionālo inteliģenci, kļuvu atvērtāka, iekļaujošāka un vairāk novērtēju to, kas man dzīvē ir dots. Sava projekta ietvaros pavadīju laiku gan ar jauniešiem, gan organizēju pasākumus, gan apceļoju Austriju un tuvējās kaimiņvalstis. Noteikti iesaku citiem izmantot šo brīvprātīgā darba iespēju, jo dzīvošanas izmaksas tiek segtas, un tā ir unikāla iespēja iejusties kā vietējam citā valstī, apgūt valodu, iepazīt brīnišķīgus un interesantus cilvēkus, kā arī attīstīt savu personību un prasmes."

Sociālās iekļaušanas programma "ALMA"

Programmas "ALMA" nosaukums ir akronīms no "Aim, Learn, Master, Achieve" jeb "Tiecies, mācies, apgūsti, sasniedz". Šīs ES iniciatīvas mērķis ir palīdzēt visnelabvēlīgākajā situācijā esošiem jauniešiem (18–29 g. v.) iekļauties sabiedrībā, sākot darba gaitas vai mācības. 

Jauniešiem nelabvēlīgos apstākļos dēļ invaliditātes, ilgstoša bezdarba, nepietiekamām prasmēm vai migranta izcelsmes ir mazākas iespējas sākt mācības vai atrast darbu.

 Tā ir individuāli pielāgota apmācība dzīvesvietas valstī, kam seko divus līdz sešus mēnešus ilga mobilitāte jeb apmācība, pieredze citā ES dalībvalstī un pēc tās – atbalsts, lai turpinātu mācības vai atrastu darbu savā dzīvesvietas valstī.

Pilngadības ekskursija pa Eiropu

2014. gadā divi vācu studenti – Vinsents un Martins – nolēma doties ceļojumā pa Eiropu. Viņi apmeklēja 14 valstis, iepazina jaunus cilvēkus, ieguva draugus un iepazina Eiropas kultūras daudzveidību. Un kādu vakaru viņi aizdomājās, ka šāda pieredze noderētu arī citiem Eiropas jauniešiem. Sākotnēji šai idejai nebija atbalsta, drīzāk tā tika pat izsmieta. Bet tad to sadzirdēja Eiropas līderi un atbalstīja Eiropas Parlaments un jau 2018. gada jūnijā pirmie 15 000 Eiropas jaunieši devās "Discover EU" ceļojumā.

"Discover EU" sniedz iespēju 18 gadus veciem jauniešiem apceļot Eiropu. Tas ir veids, kā uzzināt vairāk par Eiropas kultūras mantojumu un vēsturi un iepazīties ar cilvēkiem. Jaunieši ceļo galvenokārt ar vilcienu un saņem atlaides kultūras pasākumu un apskates objektu apmeklējumiem, dalībai mācību vai sporta aktivitātēs, sabiedriskajā transportā, kā arī norēķinoties par naktsmītni, maltītēm u. c. Šā gada pieteikšanās noslēdzās 30. aprīlī.

Mobilitāte ne vienmēr nozīmē ceļot. Virtuālās apmaiņas ir tiešsaistes aktivitātes, kurās jaunieši var piedalīties, lai veidotu starpkultūru dialogu. Tā ir iespēja jauniešiem piedalīties kvalitatīvās, starptautiskās un starpkulturālās izglītojošās aktivitātēs, nepiedaloties fiziskā mobilitātē.

Aptauja

Kā jauniešiem vislabāk būtu iepazīt Eiropas vērtības?

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

#BalsojamEiropā

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma