Danuta Eva Bite Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā nostrādājusi tikai divus gadus, taču paveikto darbu saraksts jau aizņem trīs lapas: skolotāja ne tikai māca dabaszinības un bioloģiju, bet arī koordinē projekta darbu tapšanu vidusskolā, ar audzināmo klasi piedalās visdažādākajos konkursos un pasākumos, kā arī sagatavo skolēnus dalībai mācību olimpiādēs.
Plašais veikums un tik ieinteresētā attieksme pret darbu ir pamats D. E. Bites kļūšanai par Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotā konkursa "Jaunais skolotājs" uzvarētāju.
Savulaik tieši Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolu viņa arī absolvējusi. Te mācoties, sapņojusi par medicīnas studijām. Taču pēc 12. klases pabeigšanas sapratusi, ka tā tomēr nebūtu piemērota profesija, un nolēmusi studēt ar dabaszinātnēm saistītu jomu, jo ļoti patīkot bioloģija. Arī abas jaunās skolotājas vecmāmiņas ir pedagoģes: viena strādājusi bērnudārzā, otra mācījusi lauksaimniecības tehnikumā botāniku, ķīmiju un agroķīmiju.
Atgriezusies savā skolā
Vispirms Latvijas Universitātē D. E. Bite studēja, lai kļūtu par bioloģijas, dabaszinību un ģeogrāfijas skolotāju, bet pēcāk turpat pabeidza arī maģistra studiju programmu "Izglītības vadība". Pamatstudiju laikā D. E. Bite nestrādāja, bet nopietni nodevās studijām un reālo skolotāja ikdienu pieredzēja, tikai strādājot praksi. Tai viņa izvēlējās gan kādu Rīgas skolu, gan savu bijušo skolu, kas kļuvusi arī par pašreizējo darbavietu.
Vai divi darba gadi skolā apstiprinājuši to, ka izvēle bijusi pareiza? "Man ļoti patīk tas, ko es daru. Nākas strādāt arī ārpus darba laika, bet tas nav svarīgi, jo gūstu lielu prieku no tā, ka skolēniem deg acis. Jūtos skolēnu novērtēta. Man ļoti patīk, ka darbs skolā ir izaicinājumiem pilns; es katru dienu sevi pilnveidoju, jo bez tā neiztikt. Kādreiz man šķita – reiz sagatavošu stundas un pēc tam tas vairs nebūs jādara, bet tagad redzu, ka klases ir atšķirīgas un stundas jāgatavo aizvien no jauna. Man ir jābūt radošai un aktīvai katru dienu. Pat ja gadās, ka iepriekšējā dienā esmu ilgi strādājusi un atnāku sagurusi, jaunieši dod man spēku," stāsta konkursa uzvarētāja.
Kad jautāju, cik daudz stundu nedēļā viņa strādā, D. E. Bite smej, ka nav skaitījusi pat tā sauktās kontaktstundas: "Cik man dod, tik es ņemu!"
Sevis attīstīšana un pilnveidošana notiek gan pedagogu tālākizglītības kursos, gan kolēģu savstarpējās sarunās. D. E. Bite atzīst, ka daudz palīdz atsaucīgi kolēģi, kas ir viņas bijušie skolotāji. "Es nevaru iedomāties, kā tas būtu citā skolā, bet te tiešām jūtu atbalstu. Milzīgs paldies kolēģiem par to! Studēt ir viens, bet reāli sākt strādāt skolā pavisam kas cits. Jā, esmu apguvusi teoriju, taču reālajā dzīvē ne vienmēr tā palīdz. Piemēram, universitātē nemācīja, kā skolotājam ir jāstrādā ar E-klasi! Pietrūka arī informācijas par klasvadību, par to, kā sadarboties ar vecākiem. Teorija neietver visas tās situācijas, ar ko sastopamies ikdienā. Sevišķi pirmajā gadā bija grūti. Centos perfekti sagatavoties katrai stundai, taču tāpat bija grūti saprast, vai daru pareizi. Tagad jau arī mēdz būt šaubas, tomēr šobrīd jau zinu, ko varu uzlabot. Esmu pateicīga, ka bērni ir ļoti pretimnākoši un gatavi iesaistīties aktivitātēs, kuras ir plānotas stundā," stāsta Danuta.
Audzinot klasi, jābūt stiprai
Jaunā skolotāja māca dabaszinības 5. un 6. klasei, bioloģiju 7.–10. klasei un projekta darbu 11. un 12. klasei, kā arī audzina 7. klasi.
D. E. Bite secinājusi, ka, audzinot klasi, vienmēr jābūt stiprai, jo šis darbs prasa daudz enerģijas, turklāt "jāstrādā arī ar vecākiem un jāsaprot, ka mēs katrs esam atšķirīgi". "Tikai tad, kad sāku audzināt klasi, sapratu, cik viegli bija strādāt agrāk, kad tikai vadīju mācību priekšmeta stundas. Visu laiku, kad neesmu kopā ar savu klasi, domāju, kā viņiem iet," viņa teic. "Taču man patīk izaicinājumi, to pamanījusi arī skolas vadība."