4 °C
Danuta Eva Bite Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā nostrādājusi tikai divus gadus, taču paveikto darbu saraksts jau aizņem trīs lapas: skolotāja ne tikai māca dabaszinības un bioloģiju, bet arī koordinē projekta darbu tapšanu vidusskolā, ar audzināmo klasi piedalās visdažādākajos konkursos un pasākumos, kā arī sagatavo skolēnus dalībai mācību olimpiādēs.
Plašais veikums un tik ieinteresētā attieksme pret darbu ir pamats D. E. Bites kļūšanai par Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotā konkursa "Jaunais skolotājs" uzvarētāju.
Savulaik tieši Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolu viņa arī absolvējusi. Te mācoties, sapņojusi par medicīnas studijām. Taču pēc 12. klases pabeigšanas sapratusi, ka tā tomēr nebūtu piemērota profesija, un nolēmusi studēt ar dabaszinātnēm saistītu jomu, jo ļoti patīkot bioloģija. Arī abas jaunās skolotājas vecmāmiņas ir pedagoģes: viena strādājusi bērnudārzā, otra mācījusi lauksaimniecības tehnikumā botāniku, ķīmiju un agroķīmiju.
Atgriezusies savā skolā
Vispirms Latvijas Universitātē D. E. Bite studēja, lai kļūtu par bioloģijas, dabaszinību un ģeogrāfijas skolotāju, bet pēcāk turpat pabeidza arī maģistra studiju programmu "Izglītības vadība". Pamatstudiju laikā D. E. Bite nestrādāja, bet nopietni nodevās studijām un reālo skolotāja ikdienu pieredzēja, tikai strādājot praksi. Tai viņa izvēlējās gan kādu Rīgas skolu, gan savu bijušo skolu, kas kļuvusi arī par pašreizējo darbavietu.
Vai divi darba gadi skolā apstiprinājuši to, ka izvēle bijusi pareiza? "Man ļoti patīk tas, ko es daru. Nākas strādāt arī ārpus darba laika, bet tas nav svarīgi, jo gūstu lielu prieku no tā, ka skolēniem deg acis. Jūtos skolēnu novērtēta. Man ļoti patīk, ka darbs skolā ir izaicinājumiem pilns; es katru dienu sevi pilnveidoju, jo bez tā neiztikt. Kādreiz man šķita – reiz sagatavošu stundas un pēc tam tas vairs nebūs jādara, bet tagad redzu, ka klases ir atšķirīgas un stundas jāgatavo aizvien no jauna. Man ir jābūt radošai un aktīvai katru dienu. Pat ja gadās, ka iepriekšējā dienā esmu ilgi strādājusi un atnāku sagurusi, jaunieši dod man spēku," stāsta konkursa uzvarētāja.
Kad jautāju, cik daudz stundu nedēļā viņa strādā, D. E. Bite smej, ka nav skaitījusi pat tā sauktās kontaktstundas: "Cik man dod, tik es ņemu!"
Sevis attīstīšana un pilnveidošana notiek gan pedagogu tālākizglītības kursos, gan kolēģu savstarpējās sarunās. D. E. Bite atzīst, ka daudz palīdz atsaucīgi kolēģi, kas ir viņas bijušie skolotāji. "Es nevaru iedomāties, kā tas būtu citā skolā, bet te tiešām jūtu atbalstu. Milzīgs paldies kolēģiem par to! Studēt ir viens, bet reāli sākt strādāt skolā pavisam kas cits. Jā, esmu apguvusi teoriju, taču reālajā dzīvē ne vienmēr tā palīdz. Piemēram, universitātē nemācīja, kā skolotājam ir jāstrādā ar E-klasi! Pietrūka arī informācijas par klasvadību, par to, kā sadarboties ar vecākiem. Teorija neietver visas tās situācijas, ar ko sastopamies ikdienā. Sevišķi pirmajā gadā bija grūti. Centos perfekti sagatavoties katrai stundai, taču tāpat bija grūti saprast, vai daru pareizi. Tagad jau arī mēdz būt šaubas, tomēr šobrīd jau zinu, ko varu uzlabot. Esmu pateicīga, ka bērni ir ļoti pretimnākoši un gatavi iesaistīties aktivitātēs, kuras ir plānotas stundā," stāsta Danuta.
Audzinot klasi, jābūt stiprai
Jaunā skolotāja māca dabaszinības 5. un 6. klasei, bioloģiju 7.–10. klasei un projekta darbu 11. un 12. klasei, kā arī audzina 7. klasi.
D. E. Bite secinājusi, ka, audzinot klasi, vienmēr jābūt stiprai, jo šis darbs prasa daudz enerģijas, turklāt "jāstrādā arī ar vecākiem un jāsaprot, ka mēs katrs esam atšķirīgi". "Tikai tad, kad sāku audzināt klasi, sapratu, cik viegli bija strādāt agrāk, kad tikai vadīju mācību priekšmeta stundas. Visu laiku, kad neesmu kopā ar savu klasi, domāju, kā viņiem iet," viņa teic. "Taču man patīk izaicinājumi, to pamanījusi arī skolas vadība."
Vai jābūt arī stingrai? "Jā, bet tas ne vienmēr palīdz. Man ir jānovelk robežas, taču ir arī reizes, kad es jauniešiem panāku pretī," atbild skolotāja, kura audzina "zēnu klasi": tajā ir tikai sešas meitenes.
Viņa atzīst, ka daudz nākas strādāt pie tā, lai starp audzināmās klases skolēniem valdītu savstarpēja cieņa un sapratne: "Iestājos par katru. Mēģinu darīt visu, lai katrs klasē justos labi. Piedalāmies dažādās aktivitātēs, kas var uzlabot savstarpējo komunikāciju."
Piemēram, ar klasi skolotāja piedalījusies gan projektā "Sporto visa klase", gan "Latvijas valsts mežu" un Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotajā Meža olimpiādē, kur tika laureātu godā, gan "ZZ čempionāta" finālā.
Arī vadīt projektu darbus vidusskolēniem ir izaicinājums, jo tas ir jaunums izglītības sistēmā. Jaunais izglītības saturs paredz – lai pabeigtu vidusskolu, jauniešiem jāizstrādā zinātniski pētnieciskais darbs vai arī kāds radošs vai sabiedriski nozīmīgs projekts. Tas prasa lielu darbu, bet skolotājai jauniešu plāni jāievirza tā, lai darbs tiešām būtu paveicams. "Jaunieši vēlas īstenot lielas idejas, un es nedrīkstu aplauzt viņiem spārnus!" stāsta Danuta. "Viņi grib realizēt tik daudz, ka to nevar izdarīt viena gada laikā paralēli mācībām skolā."
Katru darbu gan vada vēl kāds cits skolotājs, taču D. E. Bite izstāsta pamatus, kā šādi darbi tiek veikti, un koordinē to tapšanu. Šobrīd skolēni pārsvarā projekta darbos izvēlas nevis nodarboties ar zinātni, bet veikt mākslinieciskās jaunrades vai sabiedriski nozīmīgus darbus. Pagājušā gada absolvente Aleksa Valtere sarakstījusi dziesmu, ko arī ierakstīja un kas skan radio ēterā.
Daļa skolēnu tomēr joprojām grib pētīt, un iepriekšējā mācību gadā viena no skolniecēm, kuras pētniecības darbu D. E. Bite koordinēja, valsts līmeņa zinātniski pētniecisko darbu konkursā ieguva trešo vietu.
Izdodas ieinteresēt par dabaszinībām
"Izaicinājums manā darbā ir arī tas, ka, ieejot stundā, ne vienmēr esmu tikai mācību priekšmeta skolotāja. Man ir jābūt arī sociālajam pedagogam, mazliet psihologam, jābūt draugam un sarunu biedram, jo ne vienmēr visi skolēni spēj koncentrēties mācībām. Piemēram, ja starpbrīdī bijis kāds atgadījums vai ģimenē kaut kas noticis, skolēns nav noskaņots mācību procesam. Man viņi visi jāsavāc un jānoskaņo, un tikai pēc tam varam ķerties pie mācīšanās," turpina jaunā skolotāja.
Zināms, ka dabaszinību priekšmetus skolēni uzskata par grūtiem un ne pārāk ar tiem aizraujas, tāpēc jautāju, kā izdodas skolēnus ieinteresēt. "Ne visi ir izcilnieki, taču arī tie skolēni, kam ne sevišķi padodas šie priekšmeti, cenšas un ar interesi nāk uz stundām, vaicā, ko tad šodien darīsim," atbild D. E. Bite. "Skolēniem patīk praktiskās lietas, un bioloģija un dabaszinības ir mācību priekšmeti, kur var darīt daudz ko praktisku. Piemēram, strādājam ar mikroskopiem, veicam laboratorijas darbus. Jauniešiem patīk arī radošie darbi, piemēram, veidot kādus modeļus. Patīk arī diskutēt."
Kopā ar ģeogrāfijas skolotāju viņa veido starppriekšmetu saikni, vadot kopīgas mācību stundas mežā, ko "Latvijas valsts meži" īpaši piešķīra šai skolai mācībām. Arī mežs noder praktiskām nodarbībām, piemēram, skolēni ar dažādām metodēm mēra koka augstumu un apkārtmēru. Reiz iesaistīta pat vizuālā māksla: skolēni mežā veidoja glezniņas, izmantojot zemē salasītos materiālus. Izdevušies brīnišķīgi darbi!
Mācību grāmatu D. E. Bites vadītajiem priekšmetiem pietiek, taču pašai ir jāveido daudz darba lapu un kontroldarbu.
Vaicāju jaunajai skolotājai, vai studējusi izglītības vadību, lai nākotnē kļūtu par skolas direktori. "Es noteikti gribu kāpt pa karjeras kāpnēm un ceru tikt vismaz līdz izglītības metodiķes amatam," viņa atklāj. "Taču šobrīd man pietiek ar tiem izaicinājumiem, kas jau ir."
Kur skolotāja ņem spēku tik ļoti iesaistīties skolas dzīvē? "Man ir daudz enerģijas, liels atbalsts no ģimenes un kolēģiem. Draugs gan domā, ka varbūt vajag piebremzēt. Bet nav jau tā, ka es viena daru. Mana audzināmā klase ir atsaucīga un iesaistās. Jaunieši paši ir gatavi darīt," atbild konkursa uzvarētāja.
