Ilgus gadus mēs Latvijā varējām sacīt, ka pie mums vilku uzbrukumu daudzums medību suņiem ir minimāls, jo mēs medījam citādi nekā, piemēram, Zviedrijā, kur šī ir milzu problēma.

Kas ir atšķirīgs? Zviedrijā dzinēj­medības notiek atšķirīgi nekā pie mums, proti, ir daži mednieki, milzu masti, aļņusuņus palaiž mežā meklēt medījumu, kad suns atrod alni, sāk riet uz vietas, mednieks dodas pie suņa. Bieži vien mednieks nepaspēj līdz sunim aiziet, pirms to apēduši vilki. Zviedri lēš, ka ir teritorijas, kur vilki ir specializējušies tieši medību suņu ēšanā – gluži vienkārši tādēļ, ka tas ir absolūti ērts un viegli iegūstams medījums.

Pēdējā gada statistika parāda, ka šī sērga sāk izplatīties arī Latvijā, turklāt biedējoši plašos apmēros. Liela problēma – medību suņa zaudējums medību laikā ir tik šokējošs un traumatisks pārdzīvojums saimniekam, ka cilvēki ne vienmēr ir gatavi par šiem gadījumiem ziņot. Decembrī vien uzzinājām par diviem šādiem gadījumiem.