35% pirmklasnieku un ceturtklasnieku, kas mācās mazākumtautību skolās un šajā mācību gadā uzsāka mācības latviski, latviešu valodu lieto tikai skolā, atklāj uzņēmuma "Edurio" veiktā skolēnu vecāku aptauja.
Aptaujas dati tika publiskoti forumā, kurā Rīgas pašvaldības, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī skolu pārstāvji sprieda, kā veicas ar pāreju uz mācībām latviešu valodā. Kā zināms, no šī mācību gada latviski mācās 1., 4. un 7. klašu skolēni. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) cita starpā secināts, ka reformas ieviešana pat virzās straujāk, nekā prasa likums, jo ir skolas, īpaši Rīgā, kur mācības latviski uzsāktas arī 2., 3. un 5. klasē, kur likums šajā mācību gadā vēl ļāva mācīties mazākumtautību valodā.
Taču 23% pirmklasnieku un 21% ceturtklasnieku no mazākumtautību skolām latviski tomēr runājot ne tikai skolā, bet arī ģimenē. Aptaujā vecākiem tika jautāts, vai viņi palīdz bērniem latviešu valodas apguvē. Atklājās, ka lielākā daļa vecāku cenšas palīdzēt dažādos veidos (skat. uzziņu), un tikai 4% pirmklasnieku un 2% ceturtklasnieku vecāku nekā šajā ziņā nepalīdzot. Kā norādīja aptaujas veicēju pārstāve Lauma Tuča, vecāki lielākoties mērķtiecīgi māca bērniem latviešu valodu, lasa kopā ar viņiem grāmatas latviski, bet maz paši ar bērniem latviski sarunājas.
12% šo skolu pirmklasnieku un 18% 4. klašu skolēnu latviešu valodu mācās arī kopā ar privātskolotāju, bet attiecīgi 12% un 11% – interešu izglītības nodarbībās, tostarp latviešu valodas pulciņos.
Vecāki kopumā komentāros norādījuši, ka interešu izglītībai ir liela nozīme latviešu valodas apguvē.
Aptauja arī liecina, ka pirmklasnieku vecāki ir pozitīvāk noskaņoti par mācībām latviski nekā 4. klašu skolēnu vecāki. Atbildot uz jautājumu, kā bērns jūtas skolā, kur mācības, ikdienas rutīna un pasākumi notiek latviešu valodā, 36% pirmklasnieku un 23% ceturtklasnieku vecāku atbildēja, ka bērnam skolā klājas labi (skat. uzziņu). Vecāku pašu vērtējumā vislabāk bērniem veicas ar klausīšanos, ko latviešu valodā runā citi, bet visgrūtāk esot pašiem runāt latviski. Vecāki atzīst, ka bērniem bieži ir bail runāt latviski, bail, ka neizdosies. Tiek pat pieļauts, ka jāpiesaista psihologs, kas palīdzētu šīs bailes pārvarēt. Grūtības sagādā arī lasīšana un rakstīšana latviešu valodā. Kāds no vecākiem atzinis, ka šobrīd bērns citus mācību priekšmetus nemācās, mācās tikai latviešu valodu.