Elīna Ieva Bota: Sezonas laikā pārdzīvoju, ka kamana neiet, bet izmaiņas nostrādāja

Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu vicečempione Elīna Ieva Bota jau pirms sacensībām klusībā loloja lielo mērķi par trijnieku un to arī sasniedza.

Pēdējos divos Pasaules kausa posmos viņa nepiedalīsies, lai atgūtu iekavēto maģistrantūras studijās Latvijas Universitātē.

Treneris Pēteris Cīmanis jau 7. klasē esot teicis, ka tev vai draudzenei Sigitai Bērziņai būs olimpiskā medaļa.

E. I. Bota: Sportoju, jo man patika, nedaudz patrenējos vieglatlētikā, bet principā bija tikai kamanas. Tētis nodarbojās ar vieglatlētiku, mamma nav bijusi sportiste. Jauniešu laikos reizēm priekšā bija Sigita, reizēm – es.

Kurš tev bija izrāviena laiks, kad juti, ka tiešām sanāk?

Pekinas olimpisko spēļu sezona man bija grūta, ar braukšanu un arī mentāli ne pārāk labi tiku galā, jo biju pavisam jauna. Ar nākamo sezonu rezultāti arvien uzlabojās.

Kādas bija domas pirms olimpiskajām spēlēm – skaļi neteici, ka mērķis ir medaļa?

Cenšos tā nerunāt, bet tāpat zināms, ka olimpiskajās spēlēs mērķi ir augstākie. Jutu pārliecību, jo ar sevi labu laiku strādāju, zināju, ka stabili ātri jāveic četri braucieni. Ar katru Pasaules kausa posmu rezultāti uzlabojās, kamana sāka slīdēt un viss salikās atbildīgākajā brīdī.

Sezonas laikā, vēl pēc jaunā gada Siguldas posmā, tev kamanai trases lejā zuda ātrums. Kā šo problēmu atrisinājāt?

Visu ko mainījām, arī pēdējā posmā Oberhofā meklējām, kur ir vaina. Pirms olimpiskajām spēlēm uzlīmēja jaunu aptecētāju – tā ir vieta, kur guļam, un ar pirmo treniņu Kortīnā aizgāja labāk, sanāca uzķert trasi. Jā, sezonas laikā bija pārdzīvojums, dusmas, ka dari visu, bet kamana neiet. Varbūt tā tam bija jānotiek, lai beigās būtu olimpiskā medaļa.

Iepriekšējo sezonu nepabeidzi pleca traumas dēļ, bet šoziem bija ātrākais starts un Kortīnā – visos četros braucienos. Kā tev tas izdevās?

Operācija nebija jāveic, bet ilgāka rehabilitācija, vingrošana pavasarī, ik pēc laika taisīja sonogrāfiju. Sākumā četras reizes dienā bija tā smieklīgi jākustina plecs, slodze auga. Vasarā fiziskajos treniņos pievērsa uzmanību, vai nesāp. Šī bija pirmā vasara, kad ar 110 procentiem varēju trenēties.

Dzirdēju, ka jauniešu gados pleca problēmu treneriem noklusēji.

Jā, jaunības dullumā interesē tikai sports un viena rieva, gribas trenēties un braukt. Īsti nesapratu – ja ir sāpes, tad ar treniņu vari ieslīgt vēl lielākās problēmās. Tagad tā noteikti nedaru. 

Starts vienmēr bijis konkurētspējīgs, varbūt dabas dots talants, esmu salīdzinoši spēcīga, ātra, eksplozīva.

Slalomā sievietēm vāciete pēc pirmā slēpojuma bija trešā, bet otrajā kļūdījās jau pirmajā mietā. Kamaniņu sportā psiholoģiskā noturība ir īpaši svarīga. Kas tev palīdzēja būt tik mierīgai?

Jau labu laiku pirms sezonas gāju pie speciālistes, runājos. Nevis tāpēc, ka bija problēmas, bet vēlējos sevi pilnveidot, lai atbildīgās sacensībās nepārdegtu un nesāktu domāt par liekām lietām, kas varētu izsist no līdzsvara. Ar viņas uzdevumiem mājās strādāju ļoti daudz, arī sezonas laikā, un izdevās sev noticēt.

No Pasaules kausa TOP 8 trijniekā olimpiskajās spēlēs bija tikai Jūlija Taubica. Pārējās sadega?

Nemaz neredzēju citu meiteņu braucienus, parasti neskatos, lai nepiegružotu galvu. Kāda noteikti neatrada īsto risinājumu tehnikai, pieļāva kļūdas. Taubicu redzēju, viņa abas dienas nobrauca ļoti smuki.

Ir emocijas pēdējiem diviem Pasaules kausa posmiem?

Emocijas ir, bet uz pēdējiem posmiem nedošos, jo studēju Latvijas Universitātē un jāatgūst iekavētais. Pagājušajā gadā ieguvu bakalaura grādu Sporta zinātnē, rudenī iestājos maģistrantūrā – projektu vadība Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē. Sporta zinātnē lielu daļu jau zināju no savas karjeras, ieguvu teorētiskās zināšanas. Gribēju kaut ko krasi jaunu, lai sevi pilnveidotu. Vēl nezinu, kā ies, uz pāris lekcijām pirmajā semestrī aizbraucu un bija diezgan grūti, pilnīgi jauns lauciņš.

Tev jāpabīda uz studiju pusi arī vīrs Mārtiņš.

Viņi ar Robertu (Plūmi) runāja, ka vasarā kaut kur iestāsies.

Nākamās olimpiskās spēles ir tavs mērķis?

Protams, esmu jauna. Līdz 40 gadiem noteikti nebraukšu, bet pagaidām vēl jāturpina.

Kāds ir atvaļinājuma plāns?

Pirmais gads, kad (ar vīru) vēl neesam ceļojumu iegādājušies. Redzēsim pēc sezonas beigām, varbūt atpūtīsimies tikai Latvijā.

Vizītkarte. Elīna Ieva Bota

• Kamaniņu sportiste.
• Dzimusi 2000. gada 14. maijā.
• Milānas un Kortīnas olimpisko spēļu vicečempione.
• Pasaules čempionātā 3. vieta sprintā un stafetē (2024), Eiropas čempionātā 1. vieta stafetē un 3. vieta individuāli (2022., 2023.).
• Pasaules kausā individuāli trīs uzvaras (2x Siguldā, 1x Sanktmoricā), augstākā vieta kopvērtējumā – ceturtā (2023./2024.).
• Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu sporta zinātnē, šobrīd studē maģistrantūrā projektu vadību.
• Precējusies ar kamaniņu sportistu Mārtiņu Botu.