1936. gada 20. februārī. Pirms 90 gadiem laikraksti ziņoja par tiesas prāvu, kas vairumam tolaik šķita kurioza.

Reklāma

19. februārī Rīgas Apgabaltiesas Kriminālnodaļa izskatīja mūzikas ierakstu tirdzniecības firmas "Homophon" īpašnieka Jāņa Viestura prasību pret skaņuplašu ierakstu uzņēmuma "Bellacord Electro" šefu Helmāru Rudzīti, 20.–30. gados tautā populārā dziedātāja un kuplejista Jāņa Āres "grāvēja" "Celsim glāzīti" dēļ. Domstarpības saistījās ar teksta autortiesībām. Āre autortiesības uz dziesmiņu bija pārdevis Viestura firmai, taču apritē atradās arī 1933. gadā Berlīnē "Adler" studijā viņa iedziedātā plate ar to. Ārzemēs ražotu skaņuplašu ievešana pašmāju industrijas veicināšanas labā pēc 1934. gada Kārļa Ulmaņa apvērsuma Latvijā vairs netika ļauta, tāpēc Viesturs grasījās izdot "Celsim glāzīti" vietējā versijā. Tad atklājās, ka 1935. gada jūnijā ieraksts jau ir tirgū kā Rudzīša "Bellacord" ražojums! Rudzītis savējo bija iespiedis pēc eksemplāra, ko iegādājās no "Adler". Tikai iedziedāja ne vairs Āre, bet operas solists Aleksandrs Kortāns. Uzņēmējs neuzskatīja, ka izdarījis ko negodīgu. Par "Homophon" un Āres darījumu viņš neesot zinājis. Tikmēr Viesturs bija pārliecināts, ka viņa tiesības uz kuplejām pārkāptas, un vērsās tiesā. Preses ļaudīm likās dīvaini, ka tiesas vīri lietas izskatīšanas laikā rūpīgi klausījās divas patafona plates – "Bellacord" un "Adler". Secinājums bija, ka dziesmu vārdi abās identiski. Āre, kurš tiesā uzstājās kā liecinieks, nemaz neslēpa – pantiņi ir viņa brīvs latviešu pārcēlums no kādas vācu kuplejas.

Viestura "Homophon" pilnvarotais advokāts uzstāja, ka Berlīnes ieraksta laikā autortiesības vēl piederējušas pašam Ārem, bet pēc darījuma slēgšanas neviens bez atļaujas vairs nevar izgatavot un pārdot plates ar "Celsim glāzīti". Apsūdzētā aizstāvis advokāts Preisbergs tikmēr balstījās faktā, ka Latvija nav pievienojusies 1886. gada Bernes konvencijai par literatūras un mākslas darbu aizsardzību, līdz ar to Vācijas ražojumus Latvijā autortiesības nesargā un to kopiju izgatavošana nav aizliegta. Tiesai nebija ko iebilst. Helmāru Rudzīti attaisnoja.

Apsviedīgais uzņēmējs atriebās un 5. martā tiesas priekšā kā apsūdzētajam par autortiesību neievērošanu jau bija jāstājas Jānim Viesturam un viņa kompanjonei Annai Vēmenei. Šoreiz bija runa par šlāgeri "Mazais mērkaķītis", kura tekstu no komponista un dzejnieka Žaņa Kavala (mūsdienās par vārdu autori min Mirdzu Ķempi) vispirms iegādājies Rudzītis, bet pēc tam nesankcionēti platēs izmantojis arī Viesturs. Tikai viņa versijā tā bija "Mērkaķīte". Prāva beidzās līdzīgi – apsūdzētos attaisnoja.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Balss", 1926. gada 20. februārī

Rīgā vēl diezgan tumšu sieviņu. Terēza Ferro Kuldīgas ielā nr. 47 lūgusi kādu čigānieti, kura uzdevusies par dievsūtītu pareģi, izzīlēt, kur atrodoties viņas vīrs, kas jau ilgāku laiku no viņas aizgājis. Čigāniete pieprasījusi dažādas lietas, kas esot vajadzīgas zīlēšanai un Ferro tās tai iedevusi, kā arī naudu, kopā ap 50 ls vērtībā. Pēc tam čigāniete, saprotami, vairs nav rādījusēs.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu