Valsts kontrole: Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka Latvijā bērniem nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība. Lai gan valstī pastāv vienots pamatizglītības standarts un visas skolas ir akreditētas, mācību satura apjoms, vērtēšanas pieejas un atbalsta pieejamība dažādās izglītības iestādēs ievērojami atšķiras, kas ietekmē skolēnu sekmes un iespējas turpināt mācības nākamajā izglītības pakāpē.

2025. gada 1. oktobrī pamatizglītības programmās mācījās vairāk nekā 183 600 skolēnu 583 skolās. Pašvaldību izdevumi vispārējai izglītībai pēdējos gados pārsnieguši 900 miljonus eiro, taču tas nav nodrošinājis vienādu izglītības kvalitāti visā valstī.

Revīzijā konstatēts, ka pamatizglītības standarts pieļauj būtiskas atkāpes mācību priekšmetu stundu skaitā un to īstenošanā. Piemēram, matemātikā stundu skaits dažādās skolās var atšķirties pat par 750 stundām, kas tieši ietekmē skolēnu sagatavotību, tostarp centralizētajiem eksāmeniem. Turklāt praksē nereti netiek nodrošināts pat plānotais stundu apjoms — trīs gadu laikā matemātikā notikušas līdz 46% mazāk stundu, latviešu valodā līdz 27% mazāk, bet angļu valodā līdz 24% mazāk, nekā paredzēts.

9. klases eksāmenu priekšmetos stundu skaitu drīkst palielināt līdz 40%, taču citos priekšmetos tas bieži tiek būtiski samazināts. Dizainā un tehnoloģijās stundu skaits var būt par pusi mazāks, sociālajās zinībās un vēsturē — par 14%, atsevišķos gadījumos pat par divām trešdaļām, bet datorikā — līdz 40%. Standarts pieļauj arī mācību priekšmetu integrēšanu citos kursos, un revīzijā konstatēti gadījumi, kad atsevišķi priekšmeti pilnībā iekļauti citos.

Revidenti uzsver, ka šāda plaša elastība bez pietiekamas uzraudzības rada situāciju, kur

skolēnu zināšanu un prasmju līmenis lielā mērā atkarīgs no konkrētās skolas lēmumiem.

Turklāt informācija par stundu skaita izmaiņām un priekšmetu integrēšanu nav publiski pieejama, līdz ar to skolēni un viņu likumiskie pārstāvji, izvēloties skolu, bieži par šīm atšķirībām nezina.

Problēmas konstatētas arī mācību snieguma vērtēšanā. Skolās trūkst vienotas sistēmas skolēnu stipro un vājo pušu savlaicīgai identificēšanai. Trīs mācību gadus 3. un 6. klasēm netika nodrošināti valsts diagnosticējošie vai monitoringa darbi objektīvai snieguma izvērtēšanai. Daļa pašvaldību izstrādājušas savus risinājumus, kas vērtējams pozitīvi, taču kopumā radījusi neefektīvu situāciju — gandrīz puse pašvaldību ieguldījušas līdzekļus katra savā risinājumā, lai gan sākotnēji bija plānots vienots valsts instruments.

Kritika vērsta arī pret formatīvo vērtēšanu — skolēnu snieguma izvērtēšanu bez atzīmēm ikdienas mācību procesā. Lai gan tās mērķis ir sniegt atgriezenisko saiti un palīdzēt uzlabot zināšanas, praksē tā netiek konsekventi piemērota visos mācību priekšmetos. Nereti formatīvā vērtēšana notiek tikai īsi pirms pārbaudes darba, tādējādi zaudējot iespēju laikus sniegt atbalstu.

Īpaši problemātiska ir atbalsta personāla pieejamība.

Vidēji vienam skolēnam psihologa atbalsts pieejams tikai 14–18 minūtes nedēļā, bet logopēda — aptuveni 11 minūtes. Tāpat nav pārliecības, ka jaunais finansēšanas modelis "Programma skolā" atbilst reālajām skolēnu vajadzībām un nodrošina pietiekamu speciālistu skaitu.

Revīzijā kritiski vērtēta arī akreditācijas sistēma — neatkarīgi no novērtējuma skolas tiek akreditētas uz sešiem gadiem, kas nepasargā bērnus no ilgstošas mācīšanās iestādēs ar būtiskiem trūkumiem.

Valsts kontrole norāda, ka izglītības attīstības plānošana Latvijā ir sadrumstalota, savukārt ar Eiropas Savienības fondu atbalstu izstrādātie kvalitātes monitoringa rīki praksē vēl netiek pilnvērtīgi izmantoti. Izglītības un zinātnes ministrijai sniegti desmit ieteikumi, kuru ieviešana līdz 2031. gadam paredz uzlabot mācību apjoma uzraudzību, atbalsta sistēmu, diagnosticējošo darbu ieviešanu un akreditācijas kārtību.

Tāpat secināts, ka izglītības attīstības plānošana dažādos līmeņos — valsts, pašvaldību un skolu — nav pietiekami savstarpēji saskaņota. Dokumentos nereti trūkst skaidru un izmērāmu rezultatīvo rādītāju, bet mērķi un prioritātes atšķiras.

No 2024. gada 1. septembra pašvaldībām noteikts pienākums izstrādāt izglītības ekosistēmas attīstības stratēģijas. Tomēr metodiskais atbalsts un digitālie rīki šo dokumentu sagatavošanai nav nodrošināti pietiekamā apjomā, tādēļ vairākas pašvaldības piesaistījušas ārpakalpojumu sniedzējus, iztērējot gandrīz pusmiljonu eiro. Lielāko daļu pasūtījumu saņēmis viens komersants, norāda revidenti.