Vēja ģeneratoru ugunsgrēki — vai VUGD ir plāns kā rīkoties šādā gadījumā?

Ņemot vērā plānus Latvijā drīzumā būvēt vairākus jaunus vēja parkus, Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība cēlusi trauksmi par būtisku trūkumu drošības sistēmā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) joprojām neesot skaidru vadlīniju un metodisko materiālu, kā rīkoties vēja elektrostaciju aizdegšanās gadījumā, vēsta 360TV Ziņas.

VUGD gan norāda, ka ar vēja ģeneratoriem saistītie riski pašlaik ir zemi, taču dienests šo jautājumu plāno aktualizēt šogad gaidāmajā starptautiskajā nozares sanāksmē Rīgā.

Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrības valdes loceklis Rolands Miloševskis situāciju sauc par nolaidību, atgādinot, ka pirmie vēja ģeneratori Grobiņā tika uzbūvēti jau pirms divdesmit gadiem.

Arodbiedrības ieskatā, metodisko materiālu neesamība nozīmē, ka visa atbildība par lēmumu pieņemšanu krīzes brīdī gulstas uz konkrētā glābšanas darbu vadītāja pleciem. Ja šādas vienotas vadlīnijas būtu izstrādātas, ikviens ugunsdzēsējs precīzi zinātu, kāda ir droša un pareiza rīcība šādos specifiskos objektos.

Vienlaikus arodbiedrība atzīst skarbu realitāti – ar Latvijas ugunsdzēsēju rīcībā esošo tehniku 100 līdz 200 metrus augstu vēja ģeneratoru dzēšana praktiski nav iespējama. Pielietojot klasiskās dzēšanas metodes, glābējiem atliktu vien bezpalīdzīgi noraudzīties, kā iekārta deg. Tomēr Miloševskis uzsver, ka dienests nedrīkst paļauties uz pieeju "gan jau būs labi", un šādām situācijām ir jābūt teorētiski un praktiski atstrādātām.

Tikmēr VUGD vadība šādus pārmetumus noraida, uzsverot, ka glābēji ir gatavi jebkādām ārkārtas situācijām. VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs skaidro, ka instrukcijas pilnīgi visiem dzīves gadījumiem uzrakstīt nav iespējams.

Viņš norāda, ka, raugoties uz pašreizējo vēja ģeneratoru attīstību valstī, ugunsbīstamības riski ir vērtējami kā ļoti zemi. Tāpat dienesta vadība pilnībā uzticas glābšanas darbu vadītāju kompetencei un spējai pieņemt pareizus lēmumus notikuma vietā.

Skaidrojot specifiku, Kolbergs uzsver, ka tieši starptautiskā pieredze diktē to, ko arodbiedrība sauc par "noraudzīšanos ugunsgrēkā". Degošas turbīnas dzēšana ir ārkārtīgi bīstama, jo konstrukcijas var jebkurā brīdī deformēties un sagrūt.

Arī gaisa spēku iesaiste helikopteru veidā būtu pārāk riskanta atdalījušos un rotējošu lāpstiņu dēļ. Līdz ar to primārais un drošākais glābēju uzdevums šādā situācijā ir norobežot apkārtējo teritoriju pietiekami lielā platībā, ļaut ģeneratoram droši izdegt un tikai pēc tam organizēt seku likvidēšanas darbus.

VIDEO: