10.2 °C
"Latvijas Avīzes" 27. maija numura publikācijā "Dārziņš ir mūsu prieks!" rakstījām par mazdārziņu ierīkošanas iespējām un darbību Rīgā. Kādas tās ir citviet Latvijā, raksta kolēģi no novadu laikrakstiem.
Ne tikai vēderam
Protams, arī lauku novados – tāpat kā Rīgā – mazdārziņi daudziem cilvēkiem ir ne tikai vieta dārzeņu audzēšanai, bet arī atpūtas un līdzsvara telpa ārpus pilsētas steigas, tur cilvēki izjūt gadalaiku ritējumu, strādā ar zemi un gūst gandarījumu no pašu izaudzētās ražas. Laikraksts "Ziemeļlatvija" viesojies dārzkopības un vasarnīcu kooperatīvā "Bērzezers", kas ir iecienīta atpūtas un dārzkopības teritorija Valkas pagastā.
Pie afišu staba var lasīt arī šādu sludinājumu: "Interesē īpašums labā vai apmierinošā stāvoklī, ar elektrības pieslēgumu. Svarīgi, lai mājiņa būtu pietiekami plaša un apdzīvojama vasaras sezonā. Izskatīšu dažādus variantus ‒ gan ar remontu, gan bez. Vēlamā cena ‒ līdz 10 000 eiro." Kā stāsta vietējie, lielākā daļa šeit ir privātīpašumi. Apmēram 20 procenti ir pašvaldības mazdārziņi, kurus kāds nomā un apsaimnieko.
"Man galvenais ir miers," saka Ilga, kura ikdienā dzīvo privātmājā Valgā, bet pensijas gados brīvo laiku izvēlas pavadīt nelielā vasarnīcā dabas tuvumā. Vasarnīca ģimenei šeit esot jau vismaz 45 gadus. Sākotnēji zeme nebija izpirkta, bet nu jau ir īpašumā. Gadus vēlāk radusies doma, ka varētu apsaimniekot lielāku zemes platību, tādēļ viņa no pašvaldības iznomā blakus vēl divus zemes gabalus, kopā par abiem gadā samaksājot nedaudz virs 160 eiro. "Rēķinu nomaksāju februārī un uz gadu par to aizmirstu. Par šiem zemes gabaliem nopietni cīnījos – pašvaldībā bija izsole. Es nevarētu dzīvot vietā, kur blakus ir daudz kaimiņu. Tas man ir ļoti svarīgi, lai, atbraucot uz šejieni, tiešām varu baudīt atpūtu un mieru. Man galvenais, lai tuvumā nav skaļu cilvēku, lai visu dienu nav jāklausās kaimiņu izvēlētā mūzika."
Ilgas dārzā ir augstās dobes, kurās aug salāti, loki, puķes un dažādi dārzeņi. Augstās dobes izvēlētas ne tikai ērtības dēļ, tās palīdz arī pret kaitēkļiem. "Kad tikko sākām šeit saimniekot, sastādījām jaunās ābelītes. Ūdensžurkas visu apgrauza, arī bietes, burkānus un citas dārza veltes. Visādā ziņā augstās dobes ir pateicīgs risinājums. Ērti apkopt stādījumus. Katrai dobei apakšā esam ierīkojuši sietu, lai pasargātu no ūdensžurkām. Ir krietni labāk. Reizēm tuvumā redzamas čūskas. Tas viss piederas pie lietas, ar visām dabas radībām kaut kā jāsadzīvo," stāsta Ilga.
Daniela Karazieja kopj mazdārziņu Grundzālē. Lūk, kādas pārdomas viņa atklāj "Ziemeļlatvijai": "Man mazdārziņš ir vieta, kur atpūsties vakaros pēc darba un emocionāli atiet no visa dienas laikā piedzīvotā un reizēm pārdzīvotā. Man tas ir par sajūtu, ka pasaulē vēl ir kaut kas patiesi īsts, lēns un vienkāršs. Mazdārziņš arī daudz māca. Tu iesēj sēklu un nevari sagaidīt, kad ēdīsi tomātu, kā arī pieņemt to, ka reizēm tā sēkla var neizdīgt. Kā ar visu dzīvē, visam ir savs ritms. Protams, savam mazdārziņam ir arī taustāmi plusi – rezultātā ir skaisti ziedi, ko ielikt vāzē, un garšīgs tomāts, ko uzlikt uz pašceptas maizes, bet, manuprāt, tas ir mazākais, ko dārzs var cilvēkam dot. Tā ir vieta, kur cilvēkam atkal sajust sevi, sadzirdēt savas domas un neapjukt šajā pasaulē. Vasarā latvietim ir divi prieki – savs pirmais tomāts un kad kaimiņš to pamana."
Valkas novada pašvaldība par pieejamajiem zemesgabaliem rīko nomas tiesību izsoles. Zemesgabaliem bez ēkām sākotnējā nomas maksa parasti sākas no 28 eiro gadā, savukārt, ja uz zemesgabala atrodas mazēka ‒ instrumentu noliktava, šķūnītis, konteiners un tamlīdzīgi –, tad cena ir no 45 eiro gadā. Ja izsolē piedalās vairāki pretendenti, nosolītā nomas maksa mēdz būt arī būtiski augstāka.
Nomā arī no privātīpašniekiem
Ne visi dārziņi pilsētu tuvumā atrodas uz pašvaldības zemes. Piemēram, Aizkrauklē dārzkopības kooperatīva "Tulpes" pārziņā ir septiņi hektāri zemes, kas pieder privātīpašniekam. Dārziņa lietotājs izmanto konkrētu gabaliņu, maksā nomas maksu un biedra naudu. Kooperatīva pārstāve Daina Ērgle laikrakstam "Staburags" stāsta, ka tas reizēm rada pārpratumus. "Tu vari pārdot augļu kokus, būdu, to, ko esi iestādījis vai uzcēlis, bet zemi tu nevari pārdot, jo tā nepieder tev." Reizēm cilvēki gadiem kopj vienu un to pašu vietu, pierod pie tās, uzskata to par savu, un cilvēciskā sajūta nonāk pretrunā ar dokumentiem.
