Endziņš: Birokrātiskais slogs skar ļoti daudzas un dažādas jomas

"Latvijas Avīzes" 21. maija numurā publikācijā "Birokrātijas nezāli pagaidām tikai retina" kopā ar ekspertiem analizējām, kādi ir valdības pirmie rezultāti birokrātijas apkarošanā. Administratīvā sloga mazināšana gadu desmitiem ir bijusi politisko saukļu un valdības deklarāciju objekts, taču reāli rezultāti bieži vien nav jūtami, vai pat otrādi – birokrātiskie žņaugi savelkas aizvien ciešāk.

Tagad šajā frontē mobilizēta jaunradīta Birokrātijas atmešanas grupa jeb BAG, kuru kopš pagājušā gada decembra vada ilggadējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņa mērķis – trīs gados samazināt administratīvo slogu par vismaz miljardu eiro. Kā sokas šajā ceļā?

Birokrātijas mazināšana bija viena no demisionējušās Siliņas valdības galvenajām prioritātēm. Kā vērtējat, cik platu soli šajā virzienā izdevies spert?

J. Endziņš: Objektīvi skatoties, tas nav pārāk plats. Svarīgi saprast, ka birokrātijas saknes aug pašā valsts pārvaldes modelī, un tur korekcijas faktiski vēl nav aizsāktas. Mēs joprojām esam tālu no nepieciešamā birokrātiskā sloga samazinājuma. Ja runājam skaitļu izteiksmē, kopējais slogs, kas būtu jāsamazina, ir virs miljarda eiro. Kopš pērna decembra, kad sākām aktīvāku birokrātijas atmešanas uzskaiti, uzlabojums panākts par 132 miljoniem eiro. Tas ir pats sākums, un tas ir tālu no mērķa. Tomēr ir viena būtiska atšķirība, ja salīdzinām ar agrākām pieejām šim jautājumam – pirmo reizi esam pārgājuši no saukļu un lozungu fāzes uz reālu rīcību. Ir izveidota sistēma un struktūra, kas ar šo jautājumu strādā ikdienā. Ja šī sistēma netiks izformēta, mēs redzēsim labus rezultātus.

Atsevišķās jomās, piemēram, būvniecībā, tiešām jau redzam būtisku progresu, un tur darbs faktiski aizsākās vēl pirms BAG izveides. Par to valdība jāpaslavē. Cik atminos, tā gadu gadiem mūsu uzņēmējiem ir bijusi sāpe numur viens. Ikvienam iedzīvotājam saprotamākais piemērs ir tā saucamās mazēkas – šķūnīši vai siltumnīcas, kuru būvniecībai agrāk vajadzēja kārtot kaudzi papīru, atļaujas un projektus. Tagad tas viss ir noņemts vai būtiski vienkāršots. Tāpat ir vienkāršoti ēku siltināšanas pasākumi un ieviesta paziņošanas kārtība virknē būvniecības procesu privātām ēkām līdz 200 kvadrātmetriem. Mēs turpinām strādāt pie tā saucamā nulles cikla būvniecībā un citām reformām, lai process būtu pēc iespējas loģiskāks.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Atšķirībā no valsts iestādēm, kuru pastāvēšana nav atkarīga no valdību maiņas, jūs nevarat būt tik pārliecināti, ka BAG turpinās darbību pie cita premjera vai koalīcijas.

Savā ziņā katru dienu es strādāju kā pēdējo. BAG jau nav kā institūcija – šī ir grupa, kas izveidota ar premjeres Siliņas rīkojumu. Attiecīgi katru dienu var būt jauns rīkojums par šī rīkojuma atcelšanu. Un vēl jo vairāk nav zināms, kas notiks pēc vēlēšanām, kāds būs jaunais Saeimas sastāvs un vai būs vēlme turpināt šo birokrātijas mazināšanas virzienu.

Vai nākotnē birokrātijas mazināšanas rīcības grupai būtu jāpārtop kādā citā formātā?

BAG darbam šis formāts ir atbilstošs. Tas, ko gribēju uzsvērt, ka nezinu, cik ilgi šī sistēma tīri politiski tiks saglabāta. Turklāt mēs arī savā stratēģijā to esam paredzējuši un faktiski darām visu, lai pēc trim gadiem šādu grupu ar vieglu sirdi varētu likvidēt. Doma ir, ka esam to sistēmu tā koriģējuši, lai tā turpmāk spētu pašorganizēties bez BAG atbalsta. Tas nav vienkāršs uzdevums, bet tas ir izdarāms.

Ja atskatāmies uz jūsu vadītās grupas veikumu, ko jūs īpaši izceltu?

Ir ieviestas un publiskotas valdības un ministriju sloga bilances. Līdz ar to mājaslapā "atmetambirokratiju.lv" ikviens var pārliecināties, vai ministrija slogu mazina vai audzē. Izdevies radīt sistēmu, kas ik mēnesi ļauj nonākt līdz valdības lēmumam par birokrātijas mazināšanu apmēram desmit konkrētās jomās. Esam iegājuši ritmā – šobrīd valdība ir apstiprinājusi jau trīs priekšlikumu grozus, un strādājam pie ceturtā. Šobrīd apstiprināti 45 priekšlikumi un puse no tiem ir ieviesti. Esam panākuši arī "īso ceļu" likumdošanas procesā. Ja birokrātijas mazināšanai vajadzīgi likuma grozījumi, tie vairs nestāv mēnešiem saskaņošanā starp ministrijām, bet pēc politiska lēmuma pa taisno nonāk Saeimas komisijā. Piemēram, Būvniecības likuma grozījumi no idejas līdz pirmajam lasījumam Saeimā nonāca mēneša laikā. Tas ir ļoti labs temps.

Mūsu mājaslapā jebkuram sabiedrības pārstāvim ir iespēja iesniegt savus priekšlikumus birokrātiskā sloga mazināšanai. Un šādas idejas saņemam gan no iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan arī ierēdņiem. Un tas, manuprāt, ir labs signāls, ka arī sabiedrība iesaistās.

Par ko jums šajā darba laukā nācies piedzīvot vilšanos?

Kopumā ņemot, lielu vilšanos nav. Tas nenozīmē, ka viss notiek viegli, bet virzāmies uz priekšu, kā plānots. Tas, ko gribētos, lai BAG nonāk vairāk labu, kvalitatīvi izstrādātu priekšlikumu. 

Birokrātiskais slogs skar ļoti daudzas un dažādas jomas, un, piemēram, es jau nevaru izdomāt, kas tieši traucē ārstam vai skolotājam. 

Kritiski svarīgi ir, lai tie kompetences centri, kas pamatā ir NVO sektors, spētu šīs lietas pateikt priekšā. Un šeit es sagaidītu lielāku aktivitāti. Pie katras iespējas mēģinu uzrunāt nevalstiskās organizācijas un aicinu pašus aktīvi iesaistīties.

Ar ko jūs skaidrojat tādu kūtrumu?

Iespējams, ir zināma neticība tam, ka vispār kaut ko var mainīt. Pieņemu, ka daudzi savulaik ir mēģinājuši kaut ko panākt, bet tas beidzies bez gaidītā rezultāta. Līdz ar to cilvēks var uzskatīt, ka nav jēgas tērēt laiku, jo tāpat jau nekā nebūs. Un es mēģinu ar darbiem pierādīt, ka tā nav. Un nav tā, ka neiet uz priekšu, lai gan nav viegli. Bet tā nav gluži neiespējamā misija. Mans uzdevums droši vien ir pierādīt, ka tomēr lietas var mainīt. Un man šķiet, ka NVO jau ir sakustējušās un tas rats sāk griezties, piemēram, nesen paciņu ar priekšlikumiem iesniedza Veselības aprūpes darba devēju asociācija, kā arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Ceru, ka organizētā pilsoniskā sabiedrība aizvien vairāk sapratīs, ka šis ir laiks, kad tiešām ir jāieguldās un pašiem tie priekšlikumi jāiesniedz, jo citādi tiešām nekas nemainīsies.

Vairāki konkrēti birokrātijas mazināšanas priekšlikumi, kas guvuši politisku akceptu, tomēr nevirzās uz priekšu tik raiti. Kāpēc daļa no tiem iestrēgst?

Šāda situācija man, protams, nepatīk. Iemesli ir dažādi: dažkārt ministrijas savā starpā nav sakoordinējušas rīcību, citkārt – nav bijis pietiekamas mērķtiecības. Šādi iestrēgušie jautājumi mūsu mājaslapā ir iezīmēti sarkani, lai visi redz, kurš nepilda savus mājasdarbus. Bet es domāju, ka gan jau tiksim galā arī ar tiem.

Vai pats birokrātijas apkarošanas process nav pārāk birokrātisks?

Domāju, ka nav. Birokrātijas mazināšanas process ir ļoti strukturēts, un mēs darba grupā pietiekami dinamiski izvērtējam ienākušās idejas. Tad prasām ministrijām neformālu, ātru viedokli nedēļas laikā. Un reizi mēnesī ejam jau pēc politiska lēmuma. Tas ir daudz ātrāk nekā klasiskā projektu virzība, kas var ilgt gadiem. Kad pārņēmu stafeti pērnajā decembrī, panācām šo īsceļu, lai neviens netērētu lieku laiku. Proti, ir ideja un tad ir politisks lēmums, ka šo vajag izdarīt. Nevis tā, ka iegulda laiku regulējuma izveidē, kam beigās politiski pasaka "nē, mēs šo nedarīsim".

Uzskatu, ka mūsu iedibinātā kārtība ir optimāla un strādā gana labi. Jāņem vērā, ka demokrātiskā sistēmā gala lēmumi ir jāpieņem atbildīgajām institūcijām – ja tas ir likums, tad parlamentam, ja tas ir valdības lēmums, tad Ministru kabinetam. Tāpat ir nepieciešamas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm un attiecīgo nozari. Bet mēs spējam virzīties uz priekšu pietiekami raitā solī.

Vai darbs BAG vadībā jūs ir ar kaut ko pārsteidzis par mūsu birokrātijas patiesajiem apmēriem vai tās izpausmēm?

No savas iepriekšējās pieredzes šo sistēmu pazīstu diezgan dziļi. Daudzi man teica: "Jāni, tu nezini, kur tu lien", bet es tieši zināju, cik tas būs sarežģīti. Pārsteigums varbūt ir par to, cik smaga situācija ir jomās, ar kurām man iepriekš nebija tik lielas saskares, ka tur ir vēl trakāk. Tas man ļāvis saprast, ka darbs, ko ikdienā dara, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, ir devis zināmu rezultātu attiecībā uz administratīvo slogu uzņēmējiem.

Kurās jomās ir vēl trakāk?

Man šķiet, ka totāla pārregulācija ir izglītības jomā, īpaši pamatizglītības līmenī. Arī veselības aprūpes nozarē ir nenormāli daudz visa kā, tāpat arī sociālajā jomā.

Kā rāda pēdējo mēnešu administratīvā sloga bilance, kamēr vienas ministrijas to mazina, citas – audzē. Vai labā roka nezina, ko kreisā dara?

Skaitļi runā paši par sevi. Ir ministrijas, kuras vairāk virzījušas tādus tiesību aktus, kas palielina birokrātisko slogu, nekā tādus, kas to samazina. Protams, jāņem vērā, ka virknē ministriju tas palielinājums bieži vien veidojas no dažādām jaunām Eiropas prasībām, kas ir tāds neizbēgams ļaunums. Ja tur tie lēmumi ir pieņemti, tad tās prasības ir jāievieš. Bet, ja ministrija grib tomēr būt vismaz pa nullēm, tad ir jādomā, kur kādā citā jomā kaut ko atvieglot.

Man ir svarīgi, lai birokrātiskais slogs kopumā iet mīnusos. Bet, protams, to kopējo bildi veido dažādi spēlētāji. Mums būtu jātiecas uz to, lai visas ministrijas šo slogu mazinātu, nevis palielinātu, un tas ir tāds ikdienas process un izaicinājums. 

Šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc tā bilance ir publiski pieejama. Jo tas rada zināmu neērtību īpaši politiķiem, ja birokrātijas kļūst vairāk, lai gan mēs pret to cīnāmies. Tad jau tāda melošana sanāk. Es teiktu, ka ministrijām ir vērts pacensties vai nu neizdomāt jaunu slogu, vai izdomāt, ko samazināt no esošā, lai tas atspoguļotos arī datos, lai tā nav tikai tāda pļāpāšana.

Pirms dažām nedēļām valdībā tika apstiprināts BAG priekšlikums noteikt, ka ar Valsts kanceleju obligāti jāsaskaņo tie tiesību aktu projekti, kuri skar administratīvo slogu. Tas varētu būt arī viens no pasākumiem, kas dos rezultātu, jo līdz šim diemžēl ministrijas ne visos gadījumos aprēķināja un publiskoja sloga samazinājumu vai palielinājumu. Ir ļoti būtiski panākt, lai, ikdienā pieņemot lēmumus, politikas veidotāji un ierēdņi sāk vispār domāt kategorijās, kāda ir šī lēmuma birokrātiskā sloga cena. Esam gadu gadiem dragājuši, pieņemot likumus un noteikumus, par to nedomājot.

Jūs jau pieminējāt neizbēgamo Briseles normatīvismu. Vai te redzat kādu vidusceļu?

Ir izskanējusi informācija, ka ap 80 procentu no regulējuma veido normas, kas nāk no Eiropas Savienības puses. Tas ir daudz. Un, protams, direktīvu prasības jāievieš. Vienlaikus mēs esam uzaudzējuši tādu zināmu birokrātijas tauku kārtiņu, un, pat ja nāk klāt jaunas Eiropas prasības, mums ir no kā vēl to kārtu noņemt nost. Turklāt pie mums diezgan izteikta ir pārspīlētu Eiropas prasību ieviešana. Un te ir darbiņš, lai to ravētu ārā. Šajā virzienā pavisam nesen esam aizsākuši sadarbību ar Mākslīgā intelekta centru un "Microsoft", lai ar mākslīgā intelekta palīdzību izanalizētu Eiropas Savienības un Latvijas normatīvos aktus, atrodot visus gadījumus, kad Latvijā esam pārspīlējuši. Šobrīd Valsts kancelejas un "Microsoft" eksperti trenē mākslīgo intelektu, lai iespējami drīz mēs iegūtu šo informāciju un varētu sākt mazināt šo t. s. "Gold Plating".

No vienas puses, cilvēki mēdz sūkstīties par pārmērīgu birokrātiju, no otras puses, sastopoties ar kādām nebūšanām, kā risinājumu pati sabiedrība prasa regulējumu, ierobežojumus, valsts uzraudzību. Vai šāds noskaņojums nebaro birokrātiju?

Socioloģiskie pētījumi, kurus savulaik esmu redzējis, rādīja, ka lielais vairākums sabiedrības ir ar pārliecību, ka par visu atbildība jāuzņemas valstij, ne pašam. Līdz ar to valstij ir jāregulē, jāpalīdz un jāiesaistās. Protams, ka šāda pieeja ir kļūdaina. Tā esam nonākuši pie visas tās regulācijas un pārregulācijas. Katru likumu vai vēl jo vairāk valdības noteikumus faktiski esam uzrakstījuši instrukciju līmenī. 

Mums nepieciešams daudz vairāk uzticības, tostarp iestāžu vadītājiem un ierēdņiem, dodot viņiem lielāku rīcības brīvību un iespēju šīs brīvības ietvaros lietot veselo saprātu, lai tas rezultāts būtu visatbilstošākais situācijai. 

Tā ir diezgan globāla pārmaiņa – jāpanāk, lai nevis vadītājiem un ierēdņiem jākontrolē tas, vai visi papīri ir kārtībā, bet no viņiem jāprasa jēdzīgs darba rezultāts.

Esat sacījis, ka zems administratīvais slogs nākotnē varētu kļūt par Latvijas konkurētspējas priekšrocību. Kad tas, jūsuprāt, ir sasniedzams?

Dienu no dienas strādājam, lai tā bilance kļūtu labāka. Jo vairāk laika būs pagājis, jo labāki būs rezultāti. BAG darbības stratēģija ir paredzēta uz trim gadiem. Mans atskaites punkts ir, ka pēc trim gadiem mēs ejam uz šīs vīzijas sasniegšanu. Un mūsu stratēģijai es ticu – daudz strādājam pie tā, lai mazinātu esošo slogu, apgrūtinātu jaunu birokrātisku slogu rašanos un radītu tādu sistēmu, lai katrs šodienas birokrātiskā sloga veidotājs būtu tiesīgs, motivēts un spējīgs savu "saimniecību" pats sakārtot. Šis trešais virziens ir būtiska kultūras maiņa, kas, protams, prasīs laiku, bet tas ir izdarāms. Ja iesim pēc plāna, trīs gados noķersim kaimiņus un pat apdzīsim.

"Te jācērt ar cirvi"

• Anda Ozola, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes locekle: "Mana pārliecība ir, ka šim jautājumam ir jāpieiet daudz radikālāk, nekā tas darīts līdz šim. Latvijā ir nepieciešama pamatīga valsts pārvaldes ģenerāltīrīšana. Piekrītu ekspertu viedoklim, ka jāveic vispusīgs funkciju audits. Ir skaidri jānošķir tas, kas valstij tiešām ir jādara, un visas liekās funkcijas ir vienkārši jāapcērt. Tas būtībā ir neizbēgams process, jo mūsu iedzīvotāju skaits turpina sarukt, kamēr valsts aparāts kļuvis nesamērīgi uzpūsts. Mērķim jābūt mazai un efektīvai valsts pārvaldei, apvienojot iestādes un samazinot to skaitu, lai tās nemitīgi viena otru nekontrolētu.

Praktiskā pieredze, ko esmu guvusi pēdējā gada laikā, strādājot ar Eiropas Savienības fondu projektiem, uzrāda pretrunas sistēmā. No vienas puses, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir veikusi reālus uzlabojumus – prasa mazāk dokumentu. Vienlaikus nozaru ministrijas turpina veco dziesmu un pieprasa milzīgu informācijas apjomu. Sanāk, ka iestādes dzīvo atšķirīgās realitātēs."

• Jānis Baiks, Valmieras novada domes priekšsēdētājs: "Būvniecības procesā un sadarbībā ar Valsts zemes dienestu tiešām ir panākti reāli atvieglojumi, ko izjūt gan pašvaldība, gan iedzīvotāji. Tomēr ārpus šīs specifiskās jomas elpot nav kļuvis vieglāk – brīžiem šķiet, ka strādājam tikai tādēļ vien, lai milzīgā apjomā gatavotu atbildes valsts institūcijām.

Reālais birokrātijas apmērs ir milzīgs, jo viss nepārtraukti tiek apaudzēts ar liekām prasībām. Visa sistēma ir iebiedēta – ierēdņi baidās pieļaut kļūdu, jo pat par administratīviem strīdiem mēdz draudēt kriminālprocesi. Tāpēc, lai pārapdrošinātos, tiek radītas 15 jaunas normas un prasīti pieci papildu dokumenti tur, kur tie nav vajadzīgi. Valsts iestādes baidās pat iepirkumu nolikumus rakstīt pašas, atdodot to konsultāciju firmām. Esam arī pārlieku centīgi – Eiropas regulām mēdzam pielikt 20% drošības uzslāņojumu pa virsu, tādējādi zaudējam laiku un investīcijas. Kopš 2000. gadu sākuma nekas būtiski nav mainījies – esam pirmrindnieki uz papīra, bet dzīvē pietrūkst resursu un uzticības. Nākamajai valdībai ir jāveic reāls funkciju audits un jāsāk ar principu: nedarām to, ko nevajag darīt."

• Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs: "Par birokrātijas mazināšanu pagaidām dzirdam daudz pareizu vārdu, bet redzam ļoti maz rīcības. Praksē dažādu dokumentu, aptauju un koncepciju pieprasījumi no valsts institūcijām nevis mazinās, bet tikai palielinās, un kļūst arvien grūtāk to visu izpildīt. Bieži vien no pašvaldībām tiek pieprasīti arī dati, kas jau ir pieejami publiskajos reģistros. Izņemot būvniecības jomu, citās sfērās reālas virzības nav vai arī tā ir mežonīgi lēna. Lai gan ir izveidota īpaša birokrātijas mazināšanas darba grupa un atsevišķas lietas tiek uzlabotas, jaunu normatīvo dokumentu ražošanas temps ir krietni lielāks nekā tas, ko šī grupa spēj samazināt.

Pagaidām ir pietrūcis politiskās drosmes kardinālām izmaiņām. Te nav jādarbojas ar figūrzāģīti, bet jācērt ar cirvi. Būtiski jāsamazina ministriju aparātu budžeti un jāatceļ nevajadzīgās funkcijas. Pašvaldības bez daudziem Ministru kabineta noteikumiem saimniekotu labāk un efektīvāk, jo mums ir tieša politiskā atbildība vēlētāju priekšā. Problēma ir tajā, ka birokrātija ir kļuvusi par valdošo partiju "cieto vēlētāju". Valsts institūcijās ir radīts slānis ar neticami lielām algām, un šie cilvēki stāvēs un kritīs pret pārmaiņām."

• Oļegs Burovs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs: "Birokrāti paši sevi nevar debirokratizēt – tas ir pamata princips, tāpēc esam piesaistījuši uzņēmēju organizācijas un Jāni Endziņu šī procesa vadībai. Kopš 2023. gada septembra, kad kļuvu par komisijas vadītāju, viena no galvenajām prioritātēm ir bijusi cīņa ar birokrātiju un administratīvā sloga mazināšana. Mana pieeja ir skaidra: mēs nestrādājam ar vispārējiem stāstiem vai prezentācijām, bet koncentrējamies uz konkrētiem darbiem un izmērāmiem rezultātiem. Lielākais progress un mūsu favorīts debirokratizācijas jomā šobrīd ir būvniecības nozare.

Lai paātrinātu birokrātijas mazināšanas procesu, mana vadītā komisija ir kļuvusi par partneri Endziņam un viņa vadītajai grupai. Esam ieviesuši praksi, kurā skaidri un pamatoti ministriju risinājumi nonāk komisijā tieši, apejot ierasto, smagnējo saskaņošanas procesu starp ministrijām. Tas ļauj operatīvi iesniegt grozījumus kā komisijas priekšlikumus, būtiski ekonomējot laiku.

Nākamais lielais solis ir mākslīgā intelekta piesaiste, lai izvērtētu, kur Latvija savās prasībās ir gājusi tālāk par Eiropas Savienības direktīvām un regulām, radot liekus pašmāju ierobežojumus. Ja mākslīgais intelekts palīdzēs identificēt šīs jomas, mēs varēsim vēl efektīvāk mazināt lieko slogu."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

 

MAF 2025

Foto: #sif_maf2025

#SIF_MAF2025

#kasnotikapectam