9.1 °C
Krievija patlaban ar nepatiesiem paziņojumiem mēģina iebiedēt un radīt šaubas ne tikai Latvijas iedzīvotājos, bet arī sabiedrotajos, vakar pēc tikšanās ar demisionējušo Ministru prezidenti Eviku Siliņu atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidents norādīja, ka, Ukrainai veicot darbību kopumu pret Krieviju, ne tikai Latvija, bet arī pārējās Baltijas valstis cenšas atrast pareizu rīcības modeli iedzīvotāju apziņošanā. Iepriekš izstrādātie teorētiskie algoritmi patlaban vairs neesot tik adekvāti, atzina Rinkēvičs.
Prezidents ar Siliņu pārrunājis, kādus norādījumus premjere devusi atbildīgajām institūcijām, lai varētu samērot brīdināšanas sistēmu ar konkrētiem uzdevumiem un lai šāda veida situācijas maksimāli netraucētu transporta sistēmas, uzņēmējdarbību un izglītības iestādes, vienlaikus saglabājot iedzīvotāju drošību. "Visi esam situācijā, kad nav vienas pareizas rīcības, mēs meklējam pareizos modeļus," atzina Rinkēvičs, uzsverot, ka visas atbildīgās iestādes strādā ļoti aktīvi, lai tos atrastu.
Rinkēvičs atzina, ka patlaban Krievija atkal mēģina Latviju iebiedēt ar paziņojumiem, ka Latvija ļāvusi izmantot savu gaisa telpu Ukrainas gaisa triecieniem pret Krieviju. Tā nav patiesība, uzsvēra prezidents. Pēc viņa teiktā, Krievija to dara, lai radītu neuzticību starptautiskā līmenī un šaubas ne tikai Latvijas iedzīvotājos, bet arī sabiedrotajos, kā arī lai attaisnotu savas neveiksmes Ukrainā.
Latvija šo jautājumu ar sabiedrotajiem esot pārrunājusi, un NATO esot vienota, uzsvēra prezidents. Viņš norādīja, ka iedzīvotājiem nevajadzētu ļauties iebiedēšanai, neizslēdzot, ka šādi mēģinājumi būs arī turpmāk. "Pret tiem ir jāizturas ar vēsu prātu," teica Rinkēvičs.
Prezidents atzina, ka ļoti labi saprotot iedzīvotāju trauksmi un ka kādā brīdī viņos var rasties vēlme nu jau regulāros šūnapraides paziņojumus atslēgt. Tādēļ atbildīgajiem esot jāizvērtē algoritmi, kad šādus paziņojumus nepieciešams sūtīt.
"Ne vienmēr tas viss ir labi nostrādājis," teica prezidents.
Ko darīt ar šūnapraides paziņojumiem
Runājot par šūnapraides paziņojumiem, Siliņa teica, ka Krīzes vadības centrs un Nacionālie bruņotie spēki ir apņēmušies pārskatīt algoritmus par to izsūtīšanu, jo tas neesot labākais risinājums, ja iedzīvotājs, šādus paziņojumus saņemot pārāk bieži, izvēlas tos atslēgt. Siliņa gatavojas pārrunāt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, kā valsts vēl var sadarboties ar pašvaldībām, lai tās varētu saviem iedzīvotājiem palīdzēt šādu situāciju pārdzīvošanā. "Mēs patlaban veidojam jaunu sistēmu, kur sadarbojamies visi kopā – gan skatoties, kā iedzīvotāji reaģē, gan skatoties algoritmus valsts pusē," teica Siliņa. Premjere solīja, ka sabiedrībai par to visu drīzumā būšot vairāk skaidrības un šādi paziņojumi būšot nevis pieradums, kas notrulina, bet pieradums, kas izglīto.
Asi reaģē uz Krievijas izteikumiem
Krievijas publiskie draudi Baltijas valstīm ir pilnīgi nepieņemami un Eiropa uz tiem reaģēs vienoti un spēcīgi, trešdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Ierakstā platformā "X" viņa norādījusi, ka "Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvību un drošību mūsu austrumu flangā". "Eiropa reaģēs vienoti un spēcīgi. Mēs turpināsim stiprināt mūsu austrumu flanga drošību ar spēcīgu kolektīvo aizsardzību un gatavību visos līmeņos," piebildusi Leiena.
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola platformā "X" ierakstījusi: "Mēs pilnībā solidarizējamies ar visiem cilvēkiem Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un mūsu austrumu flangā, kurus apdraud ar Krieviju un Baltkrieviju saistīta naidīga dronu aktivitāte. Šādos brīžos Eiropai ir jāturpina ieguldīt drošībā, lai nodrošinātu stabilitāti, brīvību un mieru."
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Marks Rite Krievijas ārējā izlūkdienesta apgalvojumu, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijai no Baltijas valstu teritorijas un Latvijā esot ieradušies Ukrainas karavīri, nosauca par smieklīgu, "un Krievija to zina".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
