8 °C
Otrdien, 26. maijā, kad visapkārt reibinoši smaržos un krāšņi ziedēs ābeles un ceriņi, kad ziedos dūks bites un kamenes, Latvijas debesīs atskanēs “Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš”. Komponistam Imantam Kalniņam būs pienākusi 85. dzimšanas diena.
Godināšanas koncerts 30. maijā skanēs Liepājas “Lielajā dzintarā”, vēlāk vasarā Imanta Kalniņa mūziku svinēs dziesminieku festivālā "Trubadūrs", mūziku un tās komponistu godinās daudzās koncertzālēs, skolās un bērnudārzos. Svinēs un dziedās līdzi studenti, dzejnieki, teātru un kino ļaudis, krāsotāji, metinātāji, dārznieki, inženieri, gleznotāji un arī žurnālisti. Kaut kur tajā dienā un vēl citās atbalsosies un mēs, tie citi, dungosim līdzi “Akāciju palagu”, “Viņi dejoja vienu vasaru”, “Dziesma, ar ko tu sāksies”, “Fatamorgānu”, “Pie pleca plecs”... Nesaskaitāmas. Varbūt skanēs Imanta Kalniņa mūzika filmām "Pūt, vējiņi!", "Ezera sonāte", "Akmeņainais ceļš" un citām. Varbūt kāda no simfonijām. Imanta Kalniņa mūzika ir kā Dieva glāsts, kas atver sirdi un palīdz izdzīvot.
Mūzika ar pārpasaulīgu gaismu
IEVA AKURĀTERE, dziedātāja: “Ar Imantu Kalniņu mani saista trīs īpaši brīnišķīgi muzikāli notikumi. Pirmkārt, Liepājas teātrī 1977. gadā tika uzvesta ImKas rokopera "Ei, jūs tur", kurā mēs ar Juri Bartkeviču atveidojām galvenās lomas un pavadījumu spēlēja grupa "Līvi". Otrkārt, Imants uz manu lūgumu uzrakstīt kādu dziesmu kā dāvanu Amerikas latviešu saimei, kuru kopā ar Imantu Ziedoni apmeklējām 1989. gadā, sakomponēja leģendāro "Lūgšanu" ar Leonīda Breikša dzeju, kura vēlāk Latvijā kļuva pat par kora dziesmu. Treškārt, skaistā atmiņā ir koncerts Vecpiebalgā pie Alauksta ezera 1996. gadā, kurā mēs ar Igo dziedājām Imanta Kalniņa kompozīcijas un man bija laime dziedāt pārpasaulīgas gaismas un maiguma pielieto dziesmu "Debess acs", kas veltīta Dieva visuredzošajai un mīlošajai klātbūtnei. Vēlu Imantam Kalniņam, mīļajam ImKam, lai viņu vienmēr ieskauj mīļu, tuvu cilvēku mīlestība, lai vienmēr viņa gars un dvēsele ir laimīgā lidojumā un lai laba veselība!”
Ārpus modes un laika
LEONS SĒJĀNS, mūziķis: “Kalniņa dziesmās ir reta kombinācija – tās ir gan muzikāli gudras, gan pilnīgi tautiskas labākajā nozīmē. Tās var analizēt profesionāļi, bet tikpat labi dziedāt pie ugunskura trijos naktī. Un abas situācijas šķiet pilnīgi pareizas.
Jubilejā gribu pateikt paldies par melodijām, kas dzīvo ārpus modes un ārpus laika.”
Pacilājošs un emocionāli dziļš iespaids
ANDRIS VEISMANIS, diriģents: “Imanta Kalniņa mūzika man jau kopš pirmās reizes, kad bērnībā noskatījos kinofilmu “Pūt, vējiņi!”, ir atstājusi neizdzēšami pacilājošu un emocionāli dziļu iespaidu.
Viņa eksperimenti simfoniskajā, operas un roka mūzikā ir iedvesmojuši veselu jauno komponistu paaudzi. Mūzikas vieglā, latviskā sajūta neviļus asociējas ar Raiņa daiļradē un tautasdziesmās sakņotām intonācijām.
Tā kā man ir bijusi laime atskaņot Imanta Kalniņa mūziku operā “Spēlēju, dancoju”, kā arī viņa simfonijas un dziesmu aranžējumus kopā ar simfonisko orķestri, tad šī bērnībā izjustā līdzpārdzīvojuma sajūta jau no multfilmu mūzikas laikiem joprojām spēj mani ievest neaprakstāmas eiforijas gūstā.”
Iedzīvinājis latviskuma kodu
ARMANDS ZNOTIŅŠ, muzikologs: “Pirms pieciem gadiem, kad, tuvojoties Imanta Kalniņa 80 gadu jubilejai, komponists saņēma Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu, televīzijas žurnāliste man sarunas beigās jautāja – un kurš būtu jums pašam tuvākais Imanta Kalniņa skaņdarbs? Atceros, ka samulsu no šāda jautājuma, un pēc tam, mierīgākos apstākļos, pasmējos – kāda gan manām personiskajām simpātijām saistība ar muzikoloģisku objektivitāti? Un tagad nemaz droši nepateikšu, kuru opusu toreiz nosaucu – Ceturto simfoniju kā vispārzināmu un katra klausītāja atmiņā paliekošu Imanta Kalniņa daiļrades zīmi, Trešo simfoniju kā muzikologu vienbalsīgi slavētu partitūru vai kādu citu komponista veikumu. Tikai vēlāk iedomājos – varbūt tomēr vajadzēja pieminēt nevis kādu no lieldarbiem, bet gan kordziesmu “Jau ziediem rotātas pļavas”, kaut vai tādēļ, ka tās liriskais skaistums manā apziņā nesaraujami saistīts ar dzejnieka Eduarda Veidenbauma traģisko likteni.
