1936. gada 26. maijā. Pirms 90 gadiem Latvijas prese paziņoja par jaunākajiem autoritārās Kārļa Ulmaņa valdības plāniem Vecrīgas pārveidošanas sakarā.

Reklāma

Proti, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras būvniecības komisija bija pieņēmusi lēmumu "par tā sauktās Lielās ģildes ēkas arhitektonisko, vēsturisko un saimniecisko vērtību", secinot, ka pastāvošā veidā tā ir "maznozīmīga" un Lielo ģildi prātīgāk būtu nojaukt. Gan Lielā, gan Mazā ģilde kā vāciskas un ar valsti nesaistītas organizācijas tika likvidētas 1935. gada nogalē, bet tām piederošie nami pārgāja valsts rokās. Lielās ģildes zāle ietilpības ziņā bija lielākā Rīgā. To nekavējoties sāka izmantot gan aktuālajai politikai atbilstošiem koncertiem, gan sanāksmēm un izstādēm. Agrāko saimnieku mēģinājumiem protestēt un izvairīties no juridiskas likvidācijas, protams, nebija panākumu. Tikmēr minētā būvniecības komisija, izskatot dokumentāciju, 1936. gada pavasarī nāca pie slēdziena, ka Lielās ģildes telpas līdz šim "nesušas zaudējumus un nav paredzams, ka turpmāk stāvoklis varētu uzlaboties". Turklāt 19. gadsimta beigās angļu gotikas stilā celto ēku atzina par "maznozīmīgu arhitektoniskā un vēsturiskā ziņā". Saglabāšanas vērta bija tikai senākā apakšstāva daļa – Minsteres istaba un Līgavas kambaris. Par pārējo ierosināja: "Līdzšinējo ēku ar blakus piebūvēm nojaukt un tajā vietā uzbūvēt jaunu kongresa ēku pēc izstrādātā meta, ar galveno fronti uz Kaļķa ielu un ar plašāko fronti, pievienojoties Finanšu ministrijas jaunceltnei pāri Lielajai Zirgu ielai. Šinī kongresa ēkā varētu ierīkot telpas 5000 apmeklētājiem ar saimniecības telpām viesu istabai pagraba telpās, ar sadalāmām zālēm apakšstāvā un telpām Kultūras, Amatniecības, Tirdzniecības-rūpniecības un Darba kamerām." Par laimi, tik radikālam plānam īstenoties nebija lemts. Lai arī Lielās ģildes zāle padomju okupācijas laikā 1963. gadā izdega un no pārmaiņām neizvairījās, vismaz ēkas ārējais būvapjoms saglabājās. Kā zināms, arī patlaban rit kārtējā Lielās ģildes koncertzāles pārbūve, kam jānoslēdzas šogad.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Balss", 1926. gada 26. maijā

Latvijā izmirušie zvēri. Skolu muzejā sakopotas plašas un bagātas zvēru kolekcijas. Muzeja pārzinis M. Siliņš par šiem Latvijā kādreiz dzīvojušiem, bet tagad izmirušiem zvēriem stāsta sekošo: Viens no tā laika lielākiem dzīvniekiem ir bijis mamuts. Ka šis milzīgais dzīvnieks ir dzīvojis arī Latvijā, par to liecina viņa atlieku atrašana Liepājā pie Krūtes, Durbē, Sesavā, Līgatē, Paltmanē, Ogrē, Āraišos un Burtniekos. Šeit dzīvojuši arī vēl tā sauktais milzu briedis, kura ragu platums bijis 3,5 metri, un tālo tundru valdnieks ziemeļbriedis. Daudzus tūkstošus gadus vēlāk, kad mūsu zemē jau dzīvoja senču senči, šejienes skaistajos silos mājoja staltie meža vērši – turi jeb tūri un krāšņie subri. Dzīvojis arī tīnis, kura atliekas tagad redzamas Jelgavas muzejā. Tas bij dīvains zvērs; ne vilks, ne lācis, laba suņa lielumā. No mazākiem zvēriem izmiruši zemes zaķis jeb "tuškančiks", kurš redzams Skolu muzejā un serkīts jeb gulētāju žurka. Pirmais ir zvērs maza kaķēna lielumā ar silto zemju dzīvniekam ķenguram līdzīgām pakaļkājām un garu kailu asti ar pušķi galā, ļoti veikls lēcējs. Otrs dzīvojis Ogres apvidū. Bebri Latvijā dzīvojuši lielā vairumā, to liecina tīreļa purvā un citās vietās atrodamās viņu izgrauztās koku siekstas. Tāpat daudzie vietu vārdi, kā Bebrupīte, Bebru pagasts, Bebru leja u.c. liecina, ka bebri mūsu senčiem bijuši labi pazīstami.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Nedēļas abonements

Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.

10 raksti tikai par 0,50 €

  • Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
  • Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
  • Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus

Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.

Foto: Lasi.lv

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu