1896. gada 28. maijā. Pirms 130 gadiem Rīgā, namā ar toreizējo adresi Kaļķu iela 11, notika Latvijas teritorijā pirmais publiskais kinoseanss.
Kāds ceļojošs uzņēmējs izrādīja brāļu Limjēru filmu programmu, tajā skaitā kinovēsturē labi zināmo "Vilciena pienākšanu Sjotas stacijā" un Londonas ielu ainas. Ieeja pasākumā, toreiz sauktā par "sinematografu", maksāja 40 kapeiku, kas atbilda ne pārāk kvalificēta fabrikas strādnieka dienas algai. Reklāma vēstīja, ka "sinematografs" jeb "dzīvās fotogrāfijas" jau guvušas "lielākos panākumus Pēterburgā, Maskavā, Parīzē, Vīnē, Berlīnē, Londonā un tā tālāk". Jāatzīmē, ka Rīga pēc Pēterburgas un Maskavas tādējādi kļuva par trešo pilsētu Krievijas impērijā, kur redzēts kino, bet pasaules vēsturē pirmais brāļu Ogista un Luija Limjēru kinodemonstrējums Parīzē bija noticis 1895. gada 22. martā, komerciālais – tā paša gada 28. decembrī. Ēka, kurā notika pirmais Rīgas kinoseanss par naudu, līdz mūsdienām nav saglabājusies. Tās aptuvenajā atrašanās vietā Līvu laukumā 2016. gadā uzstādīja tēlnieka Ģirta Burvja darināto piemiņas zīmi.
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" 1896. gadā kino nosauca par "patiesi ģeniālu cilvēka gara izperinājumu". Minētā gada 25. jūlijā, jau divus mēnešus pēc izrādēm Rīgā, laikraksts par jauno izklaides brīnumu rakstīja: "Sinematografs ir aparāts, ar kura palīdzību "dzīvās fotogrāfijās" priekš skatītāju acīm top uzvesti dažādi skati iz ikdienišķīgas dzīves. Skatītāji sēž ar tumšu drānu iztērptā istabā, kura viņu priekšā nobeidzas par piemēru ar audekla gabalu tā saucamo "ekrānu". Uz šī "ekrāna" nu ar sinematografa palīdzību top atspoguļotas – "projicētas" fotogrāfijas – līdzīgi kā tas pie jau pazīstamajām "miglas bildēm" notiek. (..) No sinematografa projicētas fotogrāfijas izrāda visu dzīves noritināšanos zināmā skatā – no viena gala līdz otram ar visiem starpbrīžiem – itin kā kad šīs fotogrāfijas būtu patiesi dzīvi tēli." Laikraksta publikācijā kino tika pro gnozēta diža nākotne, ja vien izdošoties novērst "dažas nepilnības". Piemēram, "bilžu drebēšanu" un "acumirklīgas neskaidrības", un ja vēl izdotos "bildes" padarīt krāsainas.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Latvijas Sargs", 1926. gada 28. maijā
Jelgava. Pilsēta bez uguns un maizes. Vasaras svētki jelgavniekiem sniedza dažus ļoti nepatīkamus pārsteigumus. Vispirms caur transformatoru sabojāšanos nodzisa divas reizes pilsētā elektrība, caur ko nācās atlikt vienu teātra izrādi, bet pārējās izrādes vadīt pie sveču gaismas. Galīgi cieta kinoteātri, kuriem bija jāatmaksā biļešu nauda apmeklētājiem. Trešā svētku dienā jelgavniekiem bija aptrūcies maizes sakarā ar likumu par nakts darbu aizliegumu svētdienās un svētku dienās maiznīcās.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
9.1 °C

















































































































































































































































