Traģēdija poligonā: Izplatīti maldinoši fakti par negadījumu Lietuvā

Otrdien Lietuvā tika atrasts ceturtais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) karavīrs. Tādējādi veiksmīgi noslēdzās bezprecedenta četru pazudušo ASV karavīru meklēšanas un glābšanas operācija, kurā piedalījās vairāk nekā 400 karavīru un 50 civiliedzīvotāju.

Viļņā vakar notika piemiņas ceremonija, kurā simtiem cilvēku atvadījās no četriem ASV karavīriem - skanot katedrāles zvaniem, procesija virzījās pa Ģedimina prospektu, kura braucamās daļas abās malās stāvēja karavīri. Kortežas apstājās arī Katedrāles laukumā, kur to sagaidīja amatpersonas un ārvalstu vēstnieki.

Ceremonijā Viļņā atvadās no četriem bojāgājušajiem ASV karavīriem.

Foto: Lietuvas Aizsardzības ministrija/Publicitātes

Evakuators M88 "Hercules", ar kuru brauca karavīri, nogrima purvā vairāk nekā piecu metru dziļumā un tika no tā izvilkts pirmdien. 

Meklēšanas un glābšanas operācija tika sākta pēc tam, kad 25. martā tika saņemts ziņojums, ka manevru laikā ir pazuduši četri ASV karavīri un viens kāpurķēžu transportlīdzeklis. Lietuvas prokuratūra un ASV iestādes pašlaik izmeklē nelaimes gadījuma cēloni.

"Šodien ir noslēgusies bezprecedenta meklēšanas operācija, kas prasīja septiņas diennaktis nenogurstoša darba, kuras laikā vairāk nekā četrsimt karavīru un vairāki desmiti civiliedzīvotāju pārmeklēja milzīgu teritoriju," tā otrdienas vakarā savā "Facebook" kontā rakstīja Lietuvas valsts aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

Ministre norādīja, ka karavīru meklēšanas laikā tika apsekota milzīga teritorijas platība, atbrīvots no gāzes augstspiediena gāzesvada posms, izbūvēti piebraucamie ceļi smagajai tehnikai, paplašināti un nostiprināti ceļi, izsūknēti tūkstošiem kubikmetru dūņu un ūdens, tika izmantots desmitiem smagās tehnikas vienību. Lietuvas un ASV ūdenslīdēji nolaidās dūņās, aklā tumsā.

"Nav atbilstošu vārdu, lai viņiem pateiktos. Esam pierādījuši, ka nav nekā tāda, ko mēs nevarētu paveikt, lai karavīrus nogādātu atpakaļ viņu ģimenēm. Sabiedroto karavīri ir mūsu karavīri – katrs no viņiem man ir svarīgs un dārgs," rakstīja D. Šakaliene.

Daļēji tas bijis brīnums

Otrdienas vakarā Lietuvas bruņoto spēku Aizsardzības štāba priekšnieks ģenerālleitnants Remigijus Baltrēns tikās ar žurnālistiem netālu no vietas, kur pagājušajā nedēļā nogrima ASV armijas bruņutransportieris. "Vispirms vēlos informēt, ka esam pabeiguši operācijas trešo posmu, proti, bruņutransportiera un bojāgājušo karavīru izcelšanu. Pāriesim pie ceturtā posma – vietas sakopšanas," sacīja R. Baltrēns. 

"Operācija bija kompleksa, ļoti sarežģītā apvidū. Ja nebūtu visu šo organizāciju un valstu sadarbības, mums nebūtu tāda rezultāta, kāds tas ir šobrīd," 

atzīmēja ģenerālis.

Uz jautājumu, vai viņš to uzskata par brīnumu, ģenerālis atbildēja: "Tas ir daļējs brīnums. Taču tas lielā mērā ir jautājums par to, ka visi apvienojas kopīgam mērķim. Proti, atrast pazudušos karavīrus un atdot viņus ģimenēm. Iespējams, tas ir 50% brīnums, bet uzskatu, ka enerģija, koncentrēšanās un sadarbība bija galvenie faktori, lai šī operācija izdotos." Vaicāts, kad varētu sagaidīt negadījuma izmeklēšanas secinājumus, R. Baltrēns atbildēja, ka tie varētu būt jāgaida, jo izmeklēšanu veic ASV.

Aizsardzības eksperts, bijušais Lietuvas diplomātiskās misijas Afganistānā vadītājs (2007‒2008) Aleksandrs Matonis atzina, ka tā bija unikāla glābšanas operācija. "Neesmu dzirdējis par citu līdzīgu gadījumu reģionā, kad tik smags transportlīdzeklis būtu jāizvelk no purva. Tehnoloģiski šis uzdevums bija ļoti sarežģīts. Tam bija nepieciešami tehniski risinājumi, lieliska organizācija un sadarbība starp militārajām, civilajām iestādēm un privātajiem uzņēmumiem, kas palīdzēja, nodrošinot ar aprīkojumu un speciālistiem. 

Šajā gadījumā tas bija kūdras purvs – teritorija bija jāapplūdina ar ūdeni, jānoņem zeme un jāsagatavo vieta niršanai, lai ūdenslīdēji varētu piestiprināt troses," 

sacīja eksperts.

Izplatīti nepatiesi fakti

Glābšanas operācijas laikā par nelaimes gadījumu un tā cēloņiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos izplatījās dažādi meli un sazvērestības teorijas – iespējams, visizplatītākā "ziņa" bija apgalvojums, ka purvs nav atzīmēts valsts kartēs. Šāda ziņa izskanēja pēc tam, kad nevalstiskās organizācijas "Mitrāju atjaunošanas un aizsardzības fonds" vadītājs Nerijus Zableckis Lietuvas Radio un televīzijas raidījumā sacīja, ka kūdras purvs katastrofas vietā nav bijis atzīmēts kartē: "Valsts iestādēm pieejamajās kartēs kūdrājs vispār nebija atzīmēts."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Šī ziņa ātri izplatījās sociālajos tīklos un forumos, un īpaši aktīvi tika apspriesta prokrieviski noskaņotajos kanālos un vēlāk arī Krievijas un Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļos.

Tomēr, ja aplūkojat Lietuvas oficiālo kartēšanas lietotni "REGIA.lt", vieta, kur nogrima bruņutransportieris, ir skaidri atzīmēta kā purvs. Aizsardzības eksperts A. Matonis uzsvēra, ka armija izmanto daudz detalizētākas topogrāfiskās kartes, kurās ir sīki attēlota visa ainava, sākot ar koku masīviem un beidzot ar grāvjiem, tāpēc apgalvojumi, ka purvs nav atzīmēts kartē, neatbilst patiesībai.

"Šāda informācija var tikt izplatīta nekompetences vai atbildības trūkuma dēļ. Šo karšu precizitāte nosaka militāro operāciju panākumus un karavīru drošību miera un kara laikā. Tāpēc ir bezatbildīgi apgalvot, ka kartē nav atzīmēts tāds dabisks šķērslis kā purvs," sacīja eksperts.

Pēc sarunu biedra teiktā, pirmajās dienās pēc notikuma Krievijas propagandas izplatītājiem nebija skaidru politisko vadlīniju, kā reaģēt uz negadījumu Lietuvā, bet, kad kļuva skaidrs, ka bruņutransportieris ir atrasts un atgūts, viņi sāka meklēt tēmas, kas varētu kļūt par propagandas pamatu. Pēc tam publiskajā telpā izplatījās manipulatīvi vēstījumi – "Lietuva ir viens vienīgs purvs, kurā pat NATO tehnika grimst", kā arī "purvi nav atzīmēti kartēs". Matonis uzsvēra, ka šādi vēstījumi bieži tiek veidoti, izmantojot individuālus viedokļus, kas tiek pasniegti kā ekspertu vērtējumi, lai radītu propagandas naratīvu.

"Tas neapšaubāmi bija mēģinājums graut Lietuvas un tās bruņoto spēku autoritāti un NATO valstu sadarbību. 

Zinām, ka incidenta laikā palīdzību sniedza Baltijas kaimiņvalstis un Polija, taču bija arī daudz palīdzības piedāvājumu no citām valstīm, tomēr tie vairs nebija nepieciešami. Tas parādīja, kā NATO var strādāt kā viens vesels," sacīja militārais eksperts.

Ko zinām par bojāgājušajiem?

Četri bojāgājušajiem bija ASV 3. kājnieku divīzijas karavīri, kuri Lietuvā deviņu mēnešu rotācijas kārtībā atradās NATO daudznacionālās kaujas grupas (agrāk – NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas) sastāvā. Šī ir 17. kaujas grupas rotācija. Pašlaik Lietuvā atrodas aptuveni 1600 sabiedroto karavīru – aptuveni 1000 no ASV, ap 150 no Vācijas operatīvo spēku pavēlniecības, bet pārējie – no Beļģijas, Čehijas, Horvātijas, Norvēģijas un Luksemburgas karaspēka vienībām.

Bojā gājušie ASV karavīri ar evakuatoru M88 "Hercules" piedalījās mācībās ģenerāļa Silvestra Žukauska poligonā Pabradē. 

Sākotnējie ziņojumi liecina, ka karavīri un kāpurķēžu transportlīdzeklis pazuduši mācību laikā, kad viņi bija ceļā pie evakuējamās militārās transporta tehnikas vienības. M88 "Hercules" ir bruņutransportieris, kas paredzēts glābšanas operācijām. Tā uzdevums ir evakuēt no kaujas lauka bojātus tankus un citu smago militāro tehniku. Šim transportlīdzeklim ir daudz līdzīga ar tanku, jo tas ir būvēts uz M60 tanka bāzes. Tomēr tas nav tanks un tam nav uzbrukuma bruņojuma.

Lai gan ASV varas iestādes vēl nav oficiāli paziņojušas bojāgājušo karavīru identitātes, aģentūra "Associated Press" ziņoja, ka bojāgājušie ir Hosē Duenjess, Edvīns Franko, Dante Taitāno un Trojs Kolinss.

Pagaidām nav zināms, kā un kādos apstākļos ASV karavīri ar smago bruņutehniku iebrauca purvā. Karavīru meklēšana tika uzsākta 25. martā 16.00, pēdējā sazināšanās ar viņiem bija pirms desmit stundām, tātad negadījums varēja notikt ap 6.00 no rīta, kad aust gaisma. Gandrīz 70 tonnas smagā amerikāņu bruņumašīna M88 "Hercules" iebrauca purvā nevis pa ceļu, bet gan bezceļa apstākļos, pa meža izcirtumu, zem kura atrodas augstspiediena gāzesvads un ir aizliegts braukt ar tādu transportlīdzekli. Precīzus negadījuma cēloņus noskaidros ASV iestāžu veiktā izmeklēšana.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes