"Latvijas Avīzes" lasītāji jautā: Vai tika investēts pareizi, ja reiz Latvijas ekonomika ir tik švaka?

"Latvijas Avīzes" lasītāju viedokļi un jautājumi, kas izskanēja šo trešdien, zvanot žurnālistiem.

Jānis Dibrančs Garkalnē: "Birokrātijas mazināšana pasludināta par vienu no valdības svarīgākajiem uzdevumiem, taču izveidoja jaunu Krīzes vadības centru visu iespējamo krīžu un apdraudējumu gadījumiem, kur strādās 15 darbinieki, arī telpas jau atrastas.... Parādās arvien jaunas iestādes, lai gan sen darbojas citas ar līdzīgām funkcijām. Ir arī nozaru ministrijas, kur arī var risināt jautājumus, saistītus ar krīzes situācijām."

Viesturs Kudliška Jēkabpilī: "Kanālā TV24 skatījos raidījumu "Kur tas suns aprakts?", kura dalībnieki meklēja naudu valsts aizsardzībai. Viens no studijas viesiem bija uzņēmējs Ģirts Rungainis, kurš norādīja uz pārāk uzaudzēto publisko sektoru, kas neļauj Latvijai attīstīties tikpat strauji kā Lietuva pēdējo 14 gadu laikā. Pretējā gadījumā Latvijas kopprodukts būtu par deviņiem miljardiem lielāks un Latvijas budžetā par trīs miljardiem vairāk. 

Bet Rungaiņa kungs tak prezentēts kā investīciju baņķieris. Man ir tāds jautājums – vai tika investēts pareizajā vietā, ja reiz Latvijas ekonomika ir tik švaka?"

Jānis Ozoliņš Rīgā: "Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosina vairākus grozījumus likumos, kuri skar valsts amatpersonu – Latvijas Bankas prezidenta, ģenerālprokurora un tiesībsarga – izraudzīšanās kārtību. Saprotu, ka prezidentam nepatika garā muļļāšanās ar Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izraudzīšanu. Bet es esmu pret to, ka prezidentam tiek piešķirtas lielākas pilnvaras. Latvijas valsts taču ir demokrātiska parlamentāra republika."

Ābola Vecumniekos: "Ainārs Šlesers, kurš no nabaga kļuva par miljonāru, tagad atkal grib "paņemt valsti" – Rīgas pašvaldību. Deputātu kandidātu vidū ir arī viņa ģimenes locekļi. Un izrādās, partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas deputāte Ramona Petraviča Kurzemes senioriem sarīkoja ekskursijas uz Rīgu un ar Ķīnas vēstniecības finansiālu atbalstu – vakariņas ķīniešu restorānā. Pēc tam nostādīja visus rindā, lai viņi skandētu: "Paldies, paldies!" Kā var sevi pārdot par kaut kādām vakariņām? Kauns bija skatīties. Žēl, ka vēlētāji iekrīt uz šādu deputātu kandidātu solījumiem un izrādīšanos, lai tikai salasītu vairāk balsu."

Andris Rudzītis Rīgā: "Diemžēl Latvijas Saeimā, Ministru kabinetā un citās vietās, kur vajadzīgi profesionāļi, cilvēki, kuri varētu bīdīt un stutēt tautsaimniecības nozares, sēž diletanti. Domāju, ka juristei Evikai Siliņai, kura ir valdības vadītāja, trūkst zināšanu ekonomikā, finanšu ministram ir maģistra grāds ģeogrāfijā, tā ir un tā turpinās. Banku augstskola gadu no gada gatavo speciālistus, kādēļ viņu vidū nav finanšu ministra?

Ļoti daudz budžeta līdzekļu tiek tērēts sportam un kultūrai. Daudzi vecāki bīda savus bērnus uz hokeju, futbolu, nedomājot par to, ka pēc sportista karjeras beigām viņam nebūs nekādu citu iemaņu, zināšanu, kas varētu palīdzēt celt Latvijas ekonomiku. 

Ko iesākt sportistam, kuram jau krietni pāri trīsdesmit, ir sieva, bērni, bet nav pat vidējās izglītības? Arī naudas nav sapelnīts tik daudz, lai pietiktu visam mūžam. 

Priekš kam Latvijā vajag attīstīt tik daudz dažādu sporta veidu, kuru pārstāvji starptautiskajās sacensībās var pretendēt uz 30. vai par 60. vietu?

Vai arī aktieru Latvijā nav par daudz? Latvijā viņus gatavo augstskolā, bet kur viņus pēc tam likt? Pirms vairākiem gadiem Latvijas Kultūras akadēmiju beidza 13 specializēta leļļu teātra kursa audzēkņi, bet Leļļu teātrī vieta atradās tikai četriem.

Daudz runājam par to, ka Latvijā trūkst darbaroku, ka vajadzēs ievest viesstrādniekus no citām valstīm, bet pie mums tiek sagatavoti simtiem tādu profesiju pārstāvju, kuru iegūtajām prasmēm un zināšanām, visticamāk, būs grūti atrast pielietojumu."

Valdis Ozolniekos: "Jūtu līdzi tiem bērniem un pieaugušajiem, kuri inficējušies ar toksīnu veidojošo E-coli baktēriju un šobrīd ārstējas slimnīcā. Uzskatu, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam būtu jāseko līdzi visiem pārtikas produktiem, arī tiem, kas tiek ievesti no Eiropas Savienības. Jāreaģē daudz ātrāk, profilaktiski, nevis tad, kad cilvēki jau nonākuši slimnīcā.

Ja pārtikas produktu paraugu laboratoriskās pārbaudes neko neatklāj, varbūt darīt tāpat kā kovida pandēmijas laikā – veikt notekūdeņu monitoringu lielākajās Latvijas pašvaldībās?"