Vai šogad izvairīsimies no plūdiem?

Pasaules Meteoroloģijas organizācija ir apstiprinājusi – 2024. gads ir bijis siltākais pēdējo 175 gadu laikā, pārspējot 2023. gada rekordu.

Pērn vidējā gaisa temperatūra pasaulē bija par 1,55 °C augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā[1], tādējādi pirmo reizi pārsniedzot Parīzes klimata nolīgumā noteikto pirmo "sarkano līniju" – 1,5 °C virs normas. Arī Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra bija par 1,9 °C augstāka nekā klimatiskā norma, turklāt katrā mēnesī fiksēts vismaz viens diennakts maksimālās temperatūras rekords. No vienas puses patīkami – siltāki rudeņi un ziemas ļauj ietaupīt uz izdevumiem par apkuri. Taču rodas jauni izaicinājumi. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, pašvaldībām un apdrošinātājiem?

Plūdi – ne tikai pavasarī

Ir skaidrs, ka nākotnē ar plūdiem būs jārēķinās ne tikai tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo teritorijās, kas regulāri applūst pavasara palu laikā, bet arī tiem, kuri līdz šim par šādu risku nav satraukušies. Ja mājoklis atrodas zemienē vai netālu ir nogāze, pa kuru lietus ūdens var brīvi plūst lejup, spēcīgu nokrišņu laikā iespējama teritorijas applūšana un pat būtiski bojājumi. Tas pats attiecas uz vietām ar augstu gruntsūdens līmeni — intensīvas lietusgāzes var strauji to paaugstināt, izraisot pagrabu applūšanu.

Tāpat pērnā gada pieredze parādīja, cik iedzīvotājiem ir būtiski rūpīgi iepazīties ar apdrošināšanas līguma nosacījumiem. Jāizvērtē, vai apdrošināšana sedz tikai pavasara palu radītos plūdus vai arī bojājumus, ko izraisa lietavas. Ja ir šaubas, noteikti jākonsultējas ar apdrošinātāju. Plūdu jēdziens nav viennozīmīgs — nav vienas vispārpieņemtas definīcijas, un katra apdrošināšanas sabiedrība to interpretē atšķirīgi, tā ir konkurence. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kā konkrētais apdrošinātājs skaidro šādu risku.

Pērn pēc lielās vētras daudzi apdrošinātāji rīkojās pretimnākoši un atlīdzināja zaudējumus arī gadījumos, kad konkrētais risks nebija iekļauts polisē. Tomēr šādu pieeju nevar uztvert kā garantiju nākotnē. Apdrošinātājiem ir jāplāno savi resursi atbildīgi, lai izpildītu regulatora prasības un ilgtermiņā spētu nodrošināt finansiālo stabilitāti. Tāpēc iedzīvotājiem ir aktīvāk jāiedziļinās apdrošināšanas piedāvājumos, jāpārbauda, kādi riski ir iekļauti, un jāapzinās, cik labi tie atbilst konkrētajai dzīvesvietai un tās potenciālajiem apdraudējumiem. Tas ir svarīgs solis savas mājsaimniecības drošībā!

Atklāj problēmas infrastruktūrā

Pēdējo gadu notikumi ir vērtīga mācību stunda arī pašvaldībām, īpaši pilsētās, kur plūdi atklājuši vājās vietas lietusūdens novadīšanas infrastruktūrā. Daudzviet izrādījies, ka esošās notekūdeņu sistēmas nav pietiekami jaudīgas, lai tiktu galā ar intensīvu nokrišņu daudzumu, tādējādi izraisot lokālus plūdus un postījumus.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija jau iepriekš ir norādījusi, ka pašvaldību infrastruktūrā ir nepieciešami uzlabojumi, lai novērstu regulārus zaudējumus iedzīvotājiem, tāpēc pozitīvi vērtējam šonedēļ pieņemtos grozījumus noteikumos par Atveseļošanas fonda finanšu līdzekļu izlietojumu plūdu risku mazināšanai. Tie ļaus esošā budžeta ietvaros īstenot vēl papildu pasākumus, tādējādi mazinot plūdu riskus sabiedrībai. Tas ir solis pozitīvā virzienā, bet skaidrs, ka ar šo būs par maz.

Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu aplēsēm dabas katastrofas Latvijā šobrīd var radīt zaudējumus 5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2050. gadā – jau 7% no IKP.[2] Lai iespējami mazinātu sekas, ir nepieciešamas izmaiņas arī būvnormatīvos, piemēram, palielinot lietus ūdeņu uztveršanas aku kapacitāti, jo pārslodzes gadījumā neuztvertais ūdens bojā ceļu infrastruktūru. Tāpat ir jāaprēķina un jāapzina iespējamie plūdu ceļi.

Tāpat pagājušā gada dabas stihijas kalpoja kā tests pašvaldību operativitātei – cik ātri un efektīvi tās informē iedzīvotājus par nepieciešamo rīcību. Ir svarīgi izvērtēt, vai tiek izmantoti mūsdienīgi saziņas risinājumi, kādus šodien piedāvā tehnoloģiju attīstība, lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību un samazinātu zaudējumus ekstremālu laikapstākļu gadījumā.

Jāsazinās vienkāršākā valodā

Pērn pēc lielajām lietavām un to izraisītajiem postījumiem apdrošinātāji saņēma aptuveni 10 tūkstošus atlīdzību pieteikumu, kuru kopējā summa sasniedza ap 25 miljoniem eiro. Atlīdzības tika pieprasītas par plūdos cietušām automašīnām, nekustamajiem īpašumiem, sējumiem.

Šāda mēroga zaudējumi lika arī pašiem apdrošinātājiem nopietni pārdomāt finanšu plūsmas pārvaldību nākotnē, lai nodrošinātu uzņēmumu atbilstību regulatora prasībām pēc līdzīgu kataklizmu atkārtošanās. Vienlaikus tas rosinājis vēlreiz pārskatīt apdrošināšanas produktu līgumu nosacījumus – vai tie ir pietiekami skaidri, saprotami un viegli uztverami klientiem.

Arī mēs, Latvijas Apdrošinātāju asociācijā, turpinām īstenot informatīvo kampaņu, kurā pēc ceļa kartes principa vienkāršā valodā izskaidrojam dažādu apdrošināšanas veidu darbību. Mūsu mērķis – padarīt apdrošināšanas pakalpojumus saprotamus ikvienam. Pirmās ceļa kartes jau ir atrodamas asociācijas mājaslapas sadaļā “Ceļveži”, kā arī pie mūsu sadarbības partneriem - Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra.

Klimata pārmaiņas nav tāla nākotne — tās ir klāt. Plūdi kļūst par reālu risku arī tur, kur ar tiem neviens nav rēķinājies, tāpēc atbildīga rīcība ir nepieciešama no visām pusēm - iedzīvotājiem, apdrošinātājiem, pašvaldībām, valsts iestādēm. Vai šogad izbēgsim no plūdiem? Cerams. Bet labāk būt gataviem!

[1] https://wmo.int/publication-series/state-of-global-climate-2024

[2] https://www.makroekonomika.lv/raksti/pludi-un-vetras-latvija-skats-pagatne-un-nakotne