In memoriam. No laikmeta liecinieka atvadoties. Gleznotājs, mākslas kritiķis Andrejs Ģērmanis

24. jūlijā mūžībā pavadījām Aiju Zariņu, vienu no ievērojamākajām Latvijas gleznotājām, kura ne tikai gleznojusi, bet arī veidojusi objektus un telpiskas instalācijas un kurai piemita prasme domāt, just un spējas uzbūvēt stabilu daiļrades sistēmu. Māksliniece veica paradigmas maiņu mākslā un turpināja jau iepriekšējo paaudžu modernisma mākslinieku iezīmēto stilistiku. Pēc trim dienām, 27. jūlijā, uzzinājām, ka aizsaulē aizsaukts arī gleznotājs, mākslas kritiķis Andrejs Ģērmanis.

"Andrej! Paldies par dzīvi līdzās. Glezniecībā, rakstos, sarunās. Tava inteliģence, zināšanas un jūtības pakāpe bija augsta un atvērta. Neatvados," sociālajos tīklos raksta mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne. Latvijas Mākslinieku savienība savā atvadu rakstā uzsver, ka Andreja Ģērmaņa rokrakstu glezniecībā raksturo stilistiska noturība un stabilitāte, kā arī vēlme saglabāt un paplašināt tonālās, gleznieciskās realitātes robežas. Autors strādājis klusās dabas, portreta, ainavas žanros, veidojis darbus eļļas, akvareļa, agrīnajā posmā arī oforta tehnikās. Darbiem raksturīga stabila kompozīcija un brīvs, gaišos toņos risināts modernisma kolorīts. "Autoram bija iespēja izvēlēties asociatīvās tēlainības, postmodernisma nosacītības valodu, tomēr, mainoties mākslinieka daiļrades posmiem, saglabājās impresionistisks un pozitīvs tonālais pieskāriens. Andreja Ģērmaņa mākslas tēlu un formu veidojoša metode ir autora radošo darbību raksturojoša, un tai ir liels lokālā skatītāja atbalsts."

Andrejs Ģērmanis un viņa dvīņu brālis Juris Ģērmanis dzimuši bibliogrāfa, LZA Vēstures institūta darbinieka Artūra Ģērmaņa ģimenē. Mācījies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā; no 1959. gada turpinājis izglītoties LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, ko absolvējis 1965. gadā ar diplomdarbu – "Studentes" (vadītājs gleznotājs Eduards Kalniņš). Izstādēs piedalījās kopš 1965. gada. No 1974. gada Andrejs Ģērmanis pievērsās mākslas kritikai. Bijis Tukuma mākslinieku kopas un Jūrmalas mākslinieku kopas biedrs. Andreja Ģērmaņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Lapmežciema muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Krāslavas vēstures un mākslas muzejā, Viesītes muzejā "Sēlija", kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Zviedrijā u. c.

"Ar cieņu atvadāmies no mākslinieka Andreja Ģērmaņa – cilvēka, kura mūžs bijis cieši saistīts ar Jūrmalas kultūras telpu un īpaši ar Jūrmalas muzeju. Viņš bija ne tikai izcils mākslinieks – gleznotājs, akvarelists, mākslas pētnieks un kritiķis –, bet arī viens no tuvākajiem Jūrmalas muzeja draugiem. Vienmēr atsaucīgs, vienmēr klātesošs, ar patiesu cieņu pret savu skatītāju, līdzcilvēkiem un pilsētu. Kā Jūrmalas mākslinieku biedrības vadītājs un aktīvs tās dzinējspēks viņš ar sirdi un dvēseli rūpējās par Jūrmalas mākslinieku kopienu, to vienoja un iedvesmoja. Ar viņa aiziešanu zaudējam ne tikai mākslinieku, bet arī laikmeta liecinieku – patiesu un gaismas pilnu," atvadu vārdos raksta Jūrmalas muzejs.

2019. gadā Andrejs Ģērmanis "Jūrmalas Avīzē" teica: "Atzīšos, ka man māksla joprojām ir "tumša bilde", līdzīgi kā es pats sev. Kamēr vien dzīvojam, allaž varam atrast sevī un citos jaunas saskarsmes šķautnes. Gleznodams portretus, esmu sapratis, ka cilvēks nav tikai attēls spogulī, bet viņam ir sava enerģētika, iekšējā pasaule."

Un, jautāts par skatu uz Jūrmalas un visas Latvijas nākotni, viņš atbildēja: "Tikai – kultūrā balstītu. Es noteikti redzu Jūrmalu ar savu mākslas platformu, kuras attīstībā tiks ieguldīti visdažādākie resursi, tādēļ ar to mūsu pilsēta varēs lepoties. Līdzīgi varu runāt par visu valsti, jo Latvijas pastāvēšanas jēga ir skaidrā garīgā pašidentitātē, nacionālajā kultūrā."

Arī "Kultūrzīmju" redakcija izsaka dziļu līdzjūtību gleznotāja Andreja Ģērmaņa tuviniekiem un kolēģiem.