Pensionētā ģimenes un arodslimību ārste Skaidrīte Ozoliņa savā recepšu kladē parasti ieraksta ne vien konkrētā konservējuma sastāvdaļas un pagatavošanas gaitu, bet arī fiksē, no kā recepti aizguvusi. Dr. Alitas Lapiņas soļankas sagatave, Dr. Tatjanas Mihailovas lečo – šie ieraksti ir kā mīļš atgādinājums par kolēģēm, ar kurām savulaik krustojušies ceļi.

Savs gurķīt’s, sava zaptīte

Skaidrīte Ozoliņa nāk no četru bērnu ģimenes. Mamma bijusi godu saimniece, tāpēc pratusi labi gatavot ēdienu, vienmēr arī sarūpējusi krājumus ziemai. Šo tradīciju tagad turpina pensionētā daktere. “Noteikti ieskābēju gurķus, pagatavoju soļankas sagatavi, vīriešu zapti, lečo, biešu salātus, ko izmantoju, kad vāru boršču. Tā kā vīram īpaši negaršo marinējumi, es viņam izvāru zaptes. Esmu jau piepildījusi vairākas burkas ar plūmju un upeņu ievārījumu, dienas kārtībā ir brūkleņu un ābolu ievārījuma vārīšana, gatavošu arī ābolu ievārījumu.”

Marinējumiem un ievārījumiem nepieciešamo pērkot gan tirgū, gan lielveikalos. Daudz kas, piemēram, gurķi un to skābēšanai nepieciešamās sastāvdaļas, nākot arī no brāļameitas dārza. “Es izmantoju vienkāršas un pārbaudītas receptes, man nepatīk eksperimentēt,” uzsver Skaidrīte.