Ko darīt, lai tiktu vaļā no zaļās sūnas mazdārziņā?  Jautā Agnese Carnikavā.

Valsts augu aizsardzības dienesta Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas eksperte agronomijā Valija Kārkliņa stāsta, ka sūnu augšanai zālienā var būt vairāki iemesli: 

skāba un sablīvēta augsne, kurā trūkst gaisa, vai arī dzelzs un magnija deficīts – smilts augsnē bieži vien šo elementu trūkst, jo zālienaugi tos daudz patērē. 


Lai noteiktu īsto iemeslu, ieteicams noņemt vidējo augsnes paraugu. Ar lāpstu vai zondi sajauc zemi no vairākās vietās 20 cm jeb aramkārtas dziļumā savāktiem atsevišķiem paraugiem un puskilogramu augsnes nogādā VAAD Agroķīmijas laboratorijā (Rīgā, Lielvārdes ielā 36/38, tālr. 67553539). Tur nosaka augsnes reakciju pH (pēc šā rādītāja var arī noteikt, vai trūkst kalcija), organisko vielu, augiem izmantojamā fosfora un kālija, magnija un dzelzs saturu. 


Skāba (pH 4–5,4), pārāk mitra un ļoti blīva augsne nelabvēlīgi ietekmē derīgo mikroorganismu vairošanos un attīstību. Par skābu augsnes reakciju liecina arī zālienā ieviesušās nezāles, piemēram, mazā skābene, pērkone. Skābumu var neitralizēt ar celtniecības krītu vai dolomītmiltiem. Kaļķošanas materiālam jābūt smalki samaltam, jo tikai tad tas ir efektīvs. Augsnē iestrādā rudenī vai agri pavasarī.