Vai lipija, citrolipija ir tā pati stēvija? Kā kopt šos augus? Jautā Inese Ogrē.

Rebaudi stēvija (Stevia  rebaudiana)  veido  kuplu, sazarotu, ap pusmetru augstu krūmiņu ar stāviem dzinumiem, slaidām, 2–3 cm garām lapām. Augs satur steviozīdu – dabiskas izcelsmes vielu, kas ir daudz saldāka par cukuru. “Stēviju vislabāk vasarā audzēt siltumnīcā, jo tai patīk saule un, līdzīgi kā gurķiem, mitrs un silts mikroklimats. Taču to var audzēt arī istabā uz palodzes,” stāsta dārzniecības Neslinko saimniece Elga Bražūne.

Augu stāda traukā vai dobē, barības vielām bagātā augsnē, kurā iestrādāti pilnībā sadalījušies organiskie mēsli. Veģetācijas periodā regulāri laista (augsnei jābūt vienmērīgi mitrai) un ik pēc 7–10 dienām mēslo, piemēram, ar šķīstošo mēslojumu tomātiem (neder puķēm domātie mēslojumi), slieku biohumusa izvilkumu vai atšķaidītu zāļu vircu. 

Regulāri nolaužot galotnītes, stēvija labāk sakuplo. Nolauztās galotnītes var apsakņot mitrā substrātā siltumā, gaismā, zem plēves pārseguma. Spraudeņi apsakņojas dažās nedēļās. Stēvija necieš gaisa temperatūras pazemināšanos pat līdz 0 °C. Tāpēc rudenī pirms salnām augu pārvieto uz telpām. Tā ir kaprīza uz pārziemināšanu, tāpēc jātur gaišā, vēsā telpā (10–12 °C); miera periodā augs nomet lapas. Nedrīkst nedz pārlaistīt, nedz iekaltēt.  Ziemā  augsni samitrina  tikai  reizi  divās nedēļās.