“Sepse ir dzīvību apdraudoša orgānu disfunkcija, ko izraisa regulācijas traucējumi saimnieka organisma atbildē uz infekciju” – tāda ir sausa sepses definīcija. Tautā tā izsenis saukta par asinssaindēšanos.

Asinssaindēšanās ir bīstama ikvienam, un no tās neviens nav pasargāts. Ar to slimo gan bagātās, gan nabadzīgās valstīs, mūsdienās tā kļuvusi par vienu no biežākajiem nāves cēloņiem visā pasaulē. Pasaules Veselības organizācijas dati vēsta, ka ik gadu ar to saslimst ap 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljonu nomirst. Izskaitļots, ka ik pēc 2,8 sekundēm nomirst viens cilvēks... Sīkāk par sepsi stāsta Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists Oļegs Šuba.

Kas izraisa sepsi

Pamatā sepsi izraisa organisma pārspīlēta reakcija uz infekciju. Proti, imūnsistēma, cīnoties pret to, sāk bojāt paša organisma audus vai orgānus, kas var novest pie orgānu mazspējas vai pat nāves. Ir daudz dažādu sepses attīstības cēloņu.

Biežāk tā attīstās cilvēkiem ar dažādām hroniskām slimībām, kuru ārstēšanai tiek lietoti imunitāti nomācoši medikamenti, piemēram, ar diabētu, HIV, artrītiem, onkoloģiju. Lielākam riskam saslimt ar sepsi ir pakļauti gados vecāki cilvēki, jo viņu imūnsistēma vairs nav tik stabila, bērni līdz gada vecumam, jo viņu imūnsistēma vēl nav nostabilizējusies, un grūtnieces, jo bērna gaidīšanas laikā imunitāte ir pavājināta. Ļoti uzņēmīgi pret sepsi ir cilvēki, kas slimnīcās atveseļojas pēc operācijām.