Man gar ceļmalu ir jauns tūju dzīvžogs. Cik tam kaitīga ir sāls kaisīšana uz ielas? Vai sāls bojā arī lielus kokus? Kā pasargāt augus? Jautā Zane Saulkrastos.

Sāls, kuru bagātīgi kaisa uz ielām, augiem var nodarīt lielu postu,” skaidro dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska. Viņas praksē ir vai-]rāki dārzi, kur skaisti dzīvžogi ir smagi bojāti vai pat nobeigušies. Sevišķi tas izteikts privātmāju rajonos, kur ielas šauras un dzīvžogi tuvu ietvei. Turklāt sasālīto sniegu sastumda vaļņos gar ceļa malu, kur tas pavasarī kūst un ilgāku laiku indē augus.

Papildu problēma rodas pavasaros, kad skujas bojā arī sāls izgarojumi un tas kopā ar putekļiem nosēžas uz koku zariem. Skujeņiem sāls (NaCl) bojājumu dēļ (pārāk liela nātrija koncentrācija augsnē) apkalst zari, pat viss dzīvžogs var kļūt ruds un nobirt skujas. 

Lapukokiem sāls pārkoncentrācija var izpausties kā lapu apkalšana, dzinumu novīšana. Kopumā augi sliktāk attīstās, lēnāk pavasarī mostas, vairāk slimo. 

Izturīgie un jutīgie augi

Vissmagāk no sāls cieš skujkoki (tūjas, egles, priedes) un citi mūžzaļie augi, kuriem ir sekla sakņu sistēma, piemēram, rododendri. Tas, cik daudz sāls spēs izturēt augi, katrā gadījumā atšķiras. Izturība atkarīga no tā, kādā augsnē tie aug, cik lieli un veci ir, cik spēcīga sakņu sistēma. Pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem izturīgāki ir lapukoki. Tos arī var stādīt dzīvžogos ielas malā, piemēram, liepas (Krimas, Holandes) ar platiem vainagiem, spirejas,  grimoņus, pamīkstās vilkābeles būs plats cirptais dzīvžogs) vai skābaržus (ja vēlas izveidot šauru dzīvzogu).

Pilnīgi pret sāli izturīgu augu nav.

Ar ikgadēju sālīšanu var nobeigt arī lielus kokus. Varbūt tie neaiziet bojā uzreiz, taču sāk nīkuļot, un novārdzinātajiem augiem pirmajiem piemetas dažādas slimības un kaitēkļi.

Vislabākais variants pasargāt augus no sāls ir veidot gar ceļa malu žogu ar betonētu pasētu. Tai jābūt ieraktai vismaz 10–15 cm dziļi.

Lieto sāls aizvietotājus

Sniega un ledus likvidēšanai savā pagalmā noteikti nevajadzētu lietot tehnisko sāli. Pat ja puķu un krūmu gar celiņu malām nav, sāls bojās mauriņu, palielinās nātrija koncentrāciju augsnē. Protams, bojās arī mājdzīvnieku ķepas. Ja vēlas kausēt sniegu ar ķīmiju, tad labāk lietot tā saukto sāls aizvietotāju – kalcija hlorīdu (CaCl2). Tas gan ir daudz dārgāks par tehnisko  sāli, toties mazāk kaitīgs augiem, mājdzīvniekiem un automašīnām.

Dārzu ierīkotāja savos koptajos dārzos celiņu kaisīšanai (protams, ja tie nav pietiekami notīrīti tāpat) iesaka lietot pelnus un granti. Pietiks pat ar pelniem no kamīna. Derēs arī tas, kas paliek dārza grilā. Pelni būs arī kā barības vielas augiem. 

Pelni kaisīšanai neder, ja gar ceļa malām aug rododendri. 

Mājas pagalmam pilnīgi pietiks ar vienu pārdesmit litru tilpuma grants maisu. Der arī smiltis, taču tām nav tik labas abrazīvās īpašības kā grantij. Pelnus, smiltis un granti uzglabā sausā vietā, piemēram, šķūnītī vai garāžā. Granti sagādā vasarā, lai tā līdz ziemai būtu labi  izžuvusi un birstoša. Sausu granti un smiltis var nopirkt būvniecības preču veikalos (maiss maksā dažus eiro). 

Kā dabai nekaitīgu materiālu iesaka arī akmens šķembas, vienīgi pavasarī tās grūti savākt, jo salien visās flīžu spraugās un ar sniegu tiek arī mauriņā. Taču, ja ir vēlme dzīvot pavisam zaļi un ir apņēmība saslaucīt, nākamajā gadā tās var lietot atkārtoti. Sezonā pietiks ar dažiem grants un pelnu kaisījumiem, jo tie ilgu laiku saglabājas uz celiņiem, un, šķūrējot sniegu, atkal un atkal rada stabilu sajūtu iešanai.

Lai pasargātu dzīvžogu no sniega, sāls un ķīmijas, kas, tīrot sniegu, tiek piestumts pie augiem, saimnieks iespējamā sniega līmeņa augstumā ir uztaisījis vienkāršu dēļu žogu.

Mēģina mazināt sāls ietekmi

Ziemā. Patlaban  augiem  ir  miera  periods un sāls vēl tos nemaitā. Vispirms vajadzētu savā pašvaldībā noskaidrot, ar ko kaisa publiskos ceļus. Ja tiek izmantots sāls, tad palūgt, lai posmu gar skaisto dzīvžogu nekaisa. Tad nu pašam jāuzņemas rūpes  un ietve jānokaisa ar kādu dabai draudzī­gāku vielu. Vēl var mēģināt nošķūrēt prom vismaz liekās sasālītās sniega kupenas (ja ir, kur). 

Pavasarī. Tiklīdz kļūst siltāks un augi sāk  mosties  (pilsētās  augiem  pavasaris sākas agrāk nekā laukos), vajadzētu vai­rākas reizes pamatīgi salaistīt augus un noskalot kā ar dušu arī zarus. Tas vismaz daļēji  mazinās sāls koncentrāciju  augsnē  un  ļaus  augiem  uzņemt vajadzīgo mit­rumu, kas sāls koncentrācijas dēļ tiem ir apgrūtināta. 

Uz nelielas mūra maliņas vertikāli nostiprinātie baļķi augus aizsargā no sniega un sāls.

Vasarā. Viena elementa pārbagātība rada nopietnas problēmas ar citu elementu uzņemšanu,  rada  to  trū­kumu. Tādēļ augiem, kas aug šādos ekstrē­mos apstākļos, katru gadu vajadzētu papil­dināt apdobes ar auglīgu augsni (tūju dzīv­žogam ieteicams speciālais substrāts) un apbērt ar mizu mulču. Papildus vairākas reizes sezonā konkrē­tajam augam dod piemērotu papildmēslo­jumu. Vasarā atkopšanos labi ietekmēs arī šķidrā mēslojuma došana caur lapām (dzīv­žoga apsmidzināšana). 

Rudenī. Skujkoku dzīvžogam būt stip­rākam palīdzēs bagātīga salaistīšana rudenī.Lai mazinātu nātrija koncentrāciju aug­snē (Na aizvietotu ar Ca), katru rudeni uz apdobes  iesaka  izkaisīt  ģipsi  (80  g/m2). Taču šim darbam pozitīvs rezultāts būs tikai tad, ja sāli katru gadu negāzīs no jauna.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.