Eiropā par retu tiek uzskatīta slimība, kas skar ne vairāk kā vienu no diviem tūkstošiem cilvēku. Viena no tām ir arī miastēnija. Sīkāk par to stāsta Reto neiroloģisko slimību centra neiroloģe, imunoloģe, RSU asociētā profesore Viktorija Ķēniņa.

Miastēnija ir hroniska autoimūna slimība – stāvoklis, kad kādas kļūdas pēc imūnsistēma sāk izstrādāt antivielas pati pret sevi, uzbrūkot specifiskai vietai organismā. 

“Miastēnijas gadījumā tas notiek neiromuskulārajā telpā – vietā starp nervu un muskuli atrodas neiromuskulārā sinapse, kur notiek nervu impulsu pārvade uz muskuli, lai tas, izpildot komandu, varētu darboties. Bet antivielu uzbrukuma rezultātā impulss no nerviem tiek bloķēts, un muskulis kļūst arvien vājāks, ātrāk nogurdināms,” skaidro ārste un piebilst, ka muskuļu vājums var skart jebkuru šķērssvītru muskuļu grupu, sākot ar acu, rīšanas, elpošanas, ekstremitāšu muskuļiem.