Kad ārā ir ļoti karsts, viens no veidiem, kā atvēsināt telpu un padarīt gaisa temperatūru patīkamāku, ir lietot gaisa kondicionētāju. Vasarā šī ierīce ļoti bieži tiek izmantota arī automašīnās. Taču, lai neiedzīvotos veselības problēmās, pats svarīgākais ir ierīci lietot pareizi.

Ir cilvēki, kas ļoti slikti pacieš karstumu. Ja karstā laikā ilgstoši jābrauc ar mašīnu vai jāstāv sastrēgumā, izturēt tveici ir teju neiespējami. Tāpēc varam lietot gaisa kondicionētājus. Tomēr ir būtiskas lietas, kas noteikti jāņem vērā. Pats galvenais – sekot līdzi kondicionētāja un ventilācijas sistēmas tehniskajam stāvoklim, arī pareizi noregulēt temperatūru,” stāsta otorinolaringoloģe, profesore Ligija Ķīse.


Veselības riski


Pēkšņas, straujas temperatūras un mitruma izmaiņas var negatīvi ietekmēt elpošanas sistēmu, īpaši cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām: astmu vai bronhītu. Kondicionētājs arī sausina ādu un gļotādas, tā pazeminot to aizsargspējas. Var rasties kairinājums, nieze, rīkles un deguna gļotādas iekaisums, balss aizsmakums, acu gļotādas iekaisums (konjunktivīts). Šāds gaisa klimats var radīt arī diskomfortu tiem, kuri lieto kontaktlēcas. 


Tiem, kas strādā vai uzturas telpās, kurās ir gaisa kondicionētājs, nereti konstatē galvassāpes, nogurumu, pastiprinās locītavu un nervu sāpes. “Pastiprināta gaisa cirkulācija veicina respiratoro infekciju izraisītāju izplatīšanos. Centralizētas gaisa kondicionēšanas sistēmas nesaņem āra gaisu, telpās ir vairāk augu un dzīvnieku izcelsmes alergēnu, vīrusu. Kondensāts rada labvēlīgu vidi mikroorganismu un sēnīšu augšanai,” skaidro speciāliste. Plašās telpās, kur strādā daudz cilvēku, ir arī daudz putekļu. Ja sūdzības par veselību vai telpu mikroklimatu radušās darbavietā, par tām noteikti vajadzētu informēt darba devēju.