Kur glabāt testamentu? Vai pēc testamenta sastādīšanas ir jāinformē ģimene, ka testaments pastāv un kur tas glabājas? Vai testamenta kopijai ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam, un kā rīkoties, ja oriģināls nav atrodams? Jautā Artūrs Rīgā.

Zvērināta advokāte Kristīne Zīle atzīst, ka uz šo jautājumu atbildēt ir ļoti grūti. “No vienas puses, ja radinieki zinās, ka testaments ir, būs arī zināms, ka tas pēc mantojuma atstājēja nāves jāmeklē. No otras puses, dzīve rāda, ka ziņas par testamentu nereti ir arī milzīgs strīdu un kašķu objekts starp potenciālajiem mantiniekiem, īpaši, ja viņiem zināms testamenta saturs. Tāpēc viens padoms visām situācijām nav iespējams. Viss atkarīgs no tā, kādi ir potenciālie mantinieki, un cerams, ka mantojuma atstājējs viņus pietiekami labi pazīst, lai izdarītu pareizo izvēli – pateikt par testamentu vai ne, pateikt par pašu faktu vai arī izstāstīt saturu.” 

Diemžēl var gadīties, ja ģimenes locekļiem vai kādam no tuviniekiem ir zināma testamenta atrašanās vieta un tā saturs, turklāt rada aizvainojumu vai vilšanos, ja šī persona nav pietiekami godprātīga, kārdinājums dokumentu nejauši iznīcināt vai sabojāt var ņemt virsroku pār respektu pret mantojuma atstājēju un viņa izvēli par savu mantu, brīdina advokāte. 


Tas, kur testaments glabāsies, atkarīgs arī no testamenta formas, proti – vai tas ir publisks vai privāts.