Man patīk vecas mājas lielu koku paēnā. Vēlos arī pie savējās ozolu un citus lielus latviskos kokus. Cik tuvu tos stādīt? Vecās mājvietās daudzi atrodas pavisam blakus ēkām. Jautā Gunārs Madonā.

Liels koks mantojumā

“Tolaik cilvēki stādīja mazas maikstītes, nedomājot par nākotni pēc 100 gadiem, un savas dzīves laikā noteikti neredzēja, cik ļoti lieli tie spēj izaugt,” skaidro dendroloģe Zaiga Graudiņa no stādaudzētavas Sakstagals. Ja milzīgs koks jau aug pie mājas, neko darīt – roka parasti neceļas to nozāģēt. Ja koks kļuvis vecs un bīstams (iztrupējis, daļēji nokaltis), tādu tomēr labāk nozāģēt, nevis sākt veidot vainagu pašam.

Taču arī labu arboristu atrast ir grūti, bet koks, kura zari pēc apkopšanas līdzinās amputētām rokām un kājām, izskatās neglīti. Turklāt stipri apzāģētie koki var kļūt vēl bīstamāki, jo strauji veidotie ūdenszari ir nenoturīgi un viegli var atlūzt. Dendroloģe arī uzskata, ka īsta vardarbība ir veco liela auguma ābeļu stiprā samazināšana, vainagu apzāģējot kā lietussargu. Komercdārziem tas der, bet māju tuvumā šādi izkropļotu koku nevajadzētu turēt.

Sargā ozolu enerģiju

Dendroloģe ir pārliecināta, ka katram kokam ir sava enerģētika. Nemākulīgi apzāģētam kokam enerģija ir sabojāta, kroplīga. Jo mazāk cilvēks iejaucas vainagā, jo labāk. Protams, ja nozāģē traucējošu apakšējo zaru, lielam kokam nekas nenotiks. Tāpat var nozāģēt vai saīsināt vienu no divām konkurējošām galotnēm, jo tās padara koku nestabilu.