Uz zemes nekas nav tikai labs vai slikts, vajadzīgs vai nevajadzīgs. Arī pelējums. Dabā tas lieliski pilda savu uzdevumu – gādā par bojāgājušo augu sadalīšanos apkārtējā vidē, bet, nonācis un iedzīvojies cilvēku mājokļos, kļūst par nedraugu, kurš var sagādāt dažādas veselības problēmas.

Par pelējuma ietekmi uz elpceļiem un ne tikai tiem stāsta Veselības centra 4 pulmonoloģe Anželika Koševacka.

Visur klātesošas

Pelējums ir sēne, kas vairojas ar sporām, un dažādā koncentrācijā tās atrodamas visur. Tās viegli ienest mājā ar apaviem un apģērbu no ielas, pēc rudens lapu grābšanas, revīzijas bēniņos vai pagrabā. Pelējuma attīstībai ļoti labvēlīga ir silta, mitra un tumša vide. 

Jau redzamā veidā pelējums mājās var parādīties kā pelēki, balti, zaļgani plankumi uz koka, papīra, plastmasas, arī cementa, betona virsmām. Lai kur tas uzrastos, no tā grūti atbrīvoties. Mājokļos pelējuma sporas barojas no netīrumiem, putekļiem, atmirušās ādas, nagu daļiņām, matu galiem, pārtikas atlikumiem.