Ikvienai ēkai nepieciešami stabili pamati. Tāpēc tie jāsargā no apkārtējās vides iedarbības.  

Neredzamajai pamatu daļai visbiežāk izmanto hidroizolāciju. Savukārt virszemes daļas – cokola – apdari bieži vien atliek uz vēlāku laiku, taču tieši šeit ēkas pamatos visbiežāk iekļūst mitrums.


Cokola apdare aizsargā pamatus no pārlieku liela mitruma, temperatūras svārstībām, saules stariem.


Ēkas sienas cokola augstumā kļūst netīras. Šajos netīrumos vienmēr ir daudz ķīmisku vielu, kas spēj sabojāt pat monolītu betona slāni. Cokols jāsargā no pelējuma, sēnīšu kolonijām un kukaiņu ligzdām.


Ja iespējams, jācenšas paredzēt ēkas cokola siltināšanu. Pats par sevi cokols ir visai ietilpīgs aukstuma akumulators, tādējādi nodrošinot aukstuma iekļuvi ēkā. No tā pilnībā nespēs pasargāt pat biezs pirmā stāva grīdas siltinājums un apkurei būs jātērē papildu līdzekļi.