Man šovasar skaisti ziedēja ismēnes. Tagad noraku un noliku žāvēt. Bet tām ir lielas un gaļīgas saknes. Vai tās sažūs? Varbūt jānogriež? Jautā Rita Kuldīgas novadā.

Daudzgadīgās amariļļu dzimtas sīpolpuķes himenokallas (Hymenocallis) vēl nereti sauc vecajā vārdā – par ismēnēm (Ismene), bet tautā tās dēvē par zirnekļu narcisēm. Telpās visbiežāk audzē Hymenocallis x festalis hibrīdus un šķirni ‘Zwanenburg’, kā arī vēl citas sugas (piemēram, H. calathina, H. harrisiana vai H. speciosa) un šķirnes ar baltiem un smaržīgiem ziediem. Ir arī dzeltenas nokrāsas himenokallas, piemēram, šķirne ‘Sulphur Queen’, bet pie mums tā diezgan reti sastopama.


"Ismēnēm jeb himenokallām nedrīkst nogriezt gaļīgās saknes, tām ziemas periodā jānokalst pašām. Tikai tad, kad sakaltušas, tās drīkst nogriezt," skaidro Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne.

Miera periodā, kas ilgst vismaz trīs mēnešus, sīpolpuķes uzglabā 14–15 °C temperatūrā kastītēs, minimāli mitrā kūdrā, smiltīs vai sfagnu sūnās (sausumā tās līdz pavasarim sažūs). 

Kad atpūtas laiks beidzies, stāda podā, auglīgas augsnes un rupjas grants maisījumā. Maija beigās, jūnija sākumā, kad beigušās lielās salnas, ismēnes izvieto ārā, nedaudz noēnotā vietā, ar visu podu pierokot augsnē.