Šobrīd oglekļa piesaistes tēma ir aktuāla visos līmeņos, tāpēc jo svarīgāk ir zināt par tām atziņām, kas jau pierādītas praksē balstītās zināšanās. 

Apvienotajā Karalistē apkopota informācija par 105 dažādām saimniecībām saistībā ar lietotās lauksaimniecības sistēmas ietekmi uz oglekļa piesaisti. Šajās saimniecībās reāli tika veiktas augsnes analīzes un izsekota piecu gadu lauku vēsture vairākām kultūraugu grupām:

  • labībām (mieži, kvieši, auzas);
  • zālājiem (vienas sugas pastāvīgie zālāji un papuve);
  • daudzsugu zāļu maisījumiem;
  • augļiem, dārzeņiem (dažādi augi, tostarp zemenes, āboli, bietes);
  • ārstniecības augiem (tostarp gurķu mētra);
  • kukurūzai (bezmaiņas sējums);
  • tauriņziežiem/pākšaugiem;
  • krustziežiem.

Oglekļa daudzums, kas augsnē palicis pēc attiecīgo kultūraugu audzēšanas, pa sugām ir atšķirīgs: tauriņzieži un zālaugu maisījumi ir augšgalā, bet kukurūzas sējuma platībās oglekļa krājumi bija vismazākie. Salīdzinoši maz tā bija arī krustziežiem.