Kā saprast, kurš ūdens ieguves veids privātmājai ir izdevīgāks? Jautā Santa Talsos.

Privātmājā pastāv četras ūdens ieguves iespējas: aka, spice, dziļurbums vai pieslēgums centralizētajam ūdensapgādes tīklam.

Pieslēgums centralizētajam tīklam

Ja privātmāja atrodas vietā, kur iespējams pievienoties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, tas ir viens no labākajiem risinājumiem. Visbiežāk tā ir iespēja pievienoties ne tikai ūdensvadam, bet arī kanalizācijai. Tas ir svarīgi, ne tikai ņemot vērā pastāvošo normatīvo aktu regulējumu, bet arī domājot par vides aizsardzību.

Ūdensvads mājā nozīmē arī zināmu ērtību līmeni un pietiekami lielu ūdens patēriņu, kā arī patērētajam ūdens daudzumam atbilstīgu kanalizācijas notekūdeņu radīšanu. Tāpat ir pašvaldības, kuru saistošajos noteikumos atrunāta prasība par pieslēgšanos centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam. Ja tie ir pieejami un nav nepieciešama dārga papildu komunikāciju izbūve, bieži vien pievienošanās šiem tīkliem ir obligāta.

Grodu aka

Ūdens grodu akā sakrājas no zemes augstākajiem slāņiem – parasti virs ūdensnecaurlaidīgajiem slāņiem, piemēram, dolomīta, merģeļa, māla. Ūdens daudzums šajos ūdens nesošajos slāņos lielākoties ir saistīts ar nokrišņu intensitāti, tāpēc iegūt lielāku ūdens daudzumu var būt apgrūtinoši, īpaši sausās vasarās. Akas ūdeni salīdzinājumā ar to, kas plūst no urbuma, var uzskatīt par dzīvāku, taču tikai tādā gadījumā, ja aka ir labi noslēgta, regulāri tiek lietota un tīrīta. Vietu, kur vislabāk rakt aku, palīdzēs noteikt pieredzējis rīkstnieks.