Par nozīmīgāko vidēja vecuma līdz pieaugušu egles audžu stumbru kaitēkli, kas mežsaimniecībai nākotnē var nest lielākos zaudējumu, tiek uzskatīts egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus). AS "Latvijas valsts meži" (LVM) vecākais meža eksperts Indulis Brauners skaidro šā nozīmīgā kaitnieka apdraudējuma riskus un apkopotos pētnieku ieteikumus to ierobežošanai.

Egles jutība pret mizgrauža uzbrukumu saistīta gan ar to, ka eglei ir virspusēja, sekla sakņu sistēma, kas sausuma periodos nespēj pietiekami daudz uzņemt ūdeni no dziļākiem augsnes horizontiem, gan arī tādēļ, ka mežsaimnieki mērķtiecīgi palielinājuši egles audžu platības, tās stādot organiskajās augsnēs, kurās novērojamas lielas gruntsūdens līmeņa svārstības. Sausuma periodos, gruntsūdenim pazeminoties, egles saknes nesaņem pietiekami daudz mitruma, lai ražotu sveķus, kuros noslīcināt mizgraužus, kas sākuši veidot ejas mizas dziļākajos slāņos.

Mizgrauzis visbiežāk bojā egles stumbrus, kuru caurmērs lielāks par 16 centimetriem, īpaši gadījumos, kad koki novājināti dažādu vides faktoru ietekmē.

"2023. gada ilgstošais beznokrišņu periods vasaras laikā ir atstājis ietekmi ne tikai vidēja vecuma un pieaugušās egļu audzēs, bet arī jaunaudzēs, jo daļa pavasarī iestādīto kociņu vasaras laikā nokalta trūkstošo nokrišņu dēļ. Attiecīgi sausuma bojājumi salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājušies vairāk nekā piecas reizes. Jāuzsver, ka egļu astoņzobu mizgrauzis viens pats var nodarīt vairāk posta nekā visi pārējie Latvijā mītošie koku kaitnieki kopā," stāsta eksperts.