Gada inflācija Latvijā saglabājas 3,2%

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā – šogad septembrī salīdzinājumā ar 2025. gada septembri – pieauga par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Precēm cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri pieauga par 2,5%, bet pakalpojumiem – par 4,8%. Gada laikā lielākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu bija transporta grupai, ko galvenokārt noteica cenu kāpums degvielai (+35,3%). Dīzeļdegviela kļuva dārgāka par 39,1%, benzīns – par 29,5% un auto gāze – par 3%. Mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 7,3%. Noteiktiem pārtikas produktiem cenas gada laikā kritušās, piemēram, sviestam (-24,6%), maizei (-5,7%), vājpienam (-17,2%), svaigai, atdzesētai vai saldētai vistas gaļai (-7,4%), gaļas izstrādājumiem (-5,3%), augu eļļai (-19,8%), svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (-7%), kafijai (-7,3%), sieram (-4,8%), šokolādei (-8,3%), kartupeļiem (-12,7%), olām (-9,6%). Dārgāki bijuši svaigi vai atdzesēti augļu dārzeņi (+9,1%), žāvētas, sālītas vai kūpinātas zivis (+32,6%) u. c. produkti.

Banku ekonomisti spriež, ka turpmāk inflācijas pieaugums aktivizēsies un nākamgad var pietuvoties 4% atzīmei. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka septembrī būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija enerģijas cenu kāpumam, ko daļēji kompensēja pārtikas cenu samazinājums. Septembrī vēl bija vērojama sezonalitātes ietekme, kā arī pārtikas cenu globālās tendences. Gašpuitis uzskata, ka turpmāk inflācijas pieaugums aktivizēsies. Līdz šim, līdzīgi kā citviet Eiropā, enerģijas cenu kāpuma ietekmes izplatība ir bijusi ierobežota, un tā vēl gaidāma atspoguļojamies apkures tarifos un citos pakalpojumos, veidojot augsni, lai nākamgad atjaunotos pārtikas cenu pieaugums. To, cik plaši inflācija izpaudīsies, noteiks paaugstināto enerģijas cenu ilgums. Tādēļ, lai to ierobežotu, Eiropas Centrālā banka turpinās likmju paaugstināšanu, prognozē ekonomists. Ja ģeopolitiskā spriedze mazināsies un ziema izrādīsies silta, enerģijas cenas var piedzīvot mērenu atkāpšanos.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka lielākā lejupvērstā ietekme uz pārtikas cenām septembrī bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas salīdzinājumā ar augustu kļuva lētāki par 0,8%. Ekonomists informē, ka arī vairākās Eiropas Savienības valstīs pārtikas cenas ir dziļi deflācijas zonā, dažviet vēl dziļāk nekā Latvijā. Par septembri detalizētu "Eurostat" datu vēl nav, bet augustā vēl lielāks pārtikas cenu kritums par Latviju (tad –4%) bija Zviedrijā (-6,8%), Ungārijā (-4,8%) un Čehijā (-4,5%). Ar pārtikas cenām šobrīd viss ir ļoti sarežģīti, raksta Strautiņš, norādot, ka pārklājas nodokļu izmaiņu ietekme, izejvielu cenu svārstības un uzņēmējdarbības, kā arī statistikas veidošanas organizatoriskās nianses. Strautiņš skaidro, ka šogad gan Latvijā, gan citur Eiropā notiek pārtikas cenu mērīšanas metožu uzlabošana, to modernizēti digitalizējot. Tādējādi, cerams, tikšot iegūti precīzāki rezultāti, kas "Latvijā visdrīzāk nozīmē izmērītā cenu līmeņa samazināšanos pie teorētiski nemainīgas dārdzības".

Lielāko ietekmi uz kopējo cenu kāpumu joprojām veido transporta izmaksas, visvairāk – degvielas cenas.

Foto: Artis Drēziņš / Latvijas Mediji

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks secina, ka jaunākajos inflācijas datos redzama divu pretēju spēku cīņa. No vienas puses, nekur nav pazudusi Tuvo Austrumu konflikta radītā enerģijas šoka ietekme. No otras puses, Latvijā arvien novērojams pārtikas cenu kritums. Pēc "Eurostat" sākotnējām aplēsēm, gada inflācijas apmērs Latvijā septembrī ir starp zemākajiem dalībvalstu vidū. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir minētā pārtikas cenu deflācija, skaidro ekonomists. Salīdzinot ar septembri pērn, pārtika, gan ieskaitot, gan neieskaitot bezalkoholiskos dzērienus, ir jau par 4,8% lētāka, vērš uzmanību Mālnieks. Ekonomists norāda, ka pasaules mērogā redzama ne tik tīkama bilde – ANO pārtikas izejvielu indekss septembrī turpināja straujo kāpumu.

Arī bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis secina – kamēr degvielas un mājokļa izmaksu pieaugums veicināja inflāciju, pārtikas cenu kritums palīdzēja mazināt kopējo inflācijas spiedienu. Tādēļ septembra inflācijas dati vērtējami nedaudz pozitīvāk, nekā sākotnēji gaidīts, jo cenu kāpums bija mērenāks. Lai gan transporta un mājokļa izmaksas joprojām veido lielāko ieguldījumu inflācijā, pakalpojumi saglabājas kā galvenais cenu pieauguma dzinējspēks, secina ekonomists. Salīdzinājumā ar 2025. gada vidējo cenu līmeni pakalpojumu cenas septembrī bija par 6,3% augstākas, kamēr preču cenas pieauga par 2,6%.