KP nav konstatējusi pazīmes par tirgotāju saskaņotu rīcību granulu tirgū

Konkurences padome (KP) nav konstatējusi pazīmes par tirgotāju saskaņotu rīcību granulu tirgū, informē KP, atsaucoties uz veikto uzraudzību.

KP norāda, ka granulu cenu kāpumu veicināja vairāku tirgus faktoru kopums, un nav konstatētas pazīmes, kas radītu pamatu aizdomām par iespējamu saskaņotu rīcību starp monitorētajiem granulu mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem.

KP secinājusi, ka pēdējā gada laikā novēroto granulu cenu būtisko pieaugumu nav izraisījis viens atsevišķs apstāklis. To galvenokārt veicināja ražošanas izmaksu sadārdzināšanās, izejvielu un gatavās produkcijas pieejamības ierobežojumi, aukstās ziemas izraisītais pieprasījuma pieaugums, eksporta apmēru palielināšanās un iepriekš nozīmīgā granulu importa no Baltkrievijas izbeigšanās.

Vienlaikus KP veiktajos cenu monitoringos netika konstatētas pazīmes, kas radītu pietiekamu faktisko pamatu aizdomām par iespējamu saskaņotu rīcību starp monitorētajiem granulu mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem.

KP granulu tirgus izpēti veica kopš 2026. gada jūlija, reaģējot uz granulu cenu pieaugumu un bažām par to pieejamību pirms apkures sezonas. Izpētes laikā KP aptaujāja sešus granulu mazumtirgotājus un 16 vairumtirgotājus un ražotājus, analizējot cenu veidošanās mehānismus, izmaksu dinamiku, konkurences apstākļus un mazumtirdzniecības cenu izmaiņas.

Izpētes laikā KP veica atsevišķu granulu mazumtirgotāju cenu monitoringu no 2025. gada oktobra, kā arī no šā gada jūlija paplašināja granulu cenu monitoringu gan mazumtirgotāju, gan vairumtirgotāju līmenī.

Cenu monitoringa dati apliecina, ka cenu noteikšanas un produktu pieejamības ziņā tirgus nav homogēns. Tirgus dalībniekiem atšķiras to noteiktais cenu līmenis, cenu izmaiņu laiks, biežums un virziens, kā arī produktu un krājumu pieejamība, tādējādi netika konstatētas tādas cenu sakritības vai vienlaicīgas cenu izmaiņas, kas kopsakarā ar pārējo KP rīcībā esošo informāciju radītu pietiekamu faktisko pamatu aizdomām par iespējamu saskaņotu rīcību starp monitorētajiem mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem.

KP cenu monitoringa dati liecina, ka no 2025. gada oktobra līdz šā gada augusta beigām granulu vidējā mazumtirdzniecības pamatcena 15 kilogramu iepakojumam pieauga no aptuveni 4,28 eiro līdz 7,42 eiro jeb par aptuveni 73%. Savukārt vidējā minimālā cena, iekļaujot piedāvājumus ar atlaidēm, pieauga no 4,16 eiro līdz 5,83 eiro jeb par 40%.

Izteiktākās cenu un pieejamības svārstības bija vērojamas paaugstināta pieprasījuma periodos —

2025./2026. gada apkures sezonā un šā gada vasarā, gatavojoties nākamajai apkures sezonai. Atsevišķos periodos vairāku mazumtirgotāju piedāvājumā granulas nebija pieejamas vai bija pieejams ierobežots produktu skaits.

KP secināja, ka būtiskāko ietekmi uz granulu gala cenu radīja to iepirkuma izmaksas. KP iegūtie dati liecina, ka aptuveni 70% no granulu mazumtirdzniecības cenas veido granulu iegādes izmaksas. Savukārt ražošanas līmenī aptuveni 60% no izmaksām veido izejvielas, bet pārējo — elektroenerģija, darbaspēks, iepakojums, transports, iekārtu uzturēšana un citas izmaksas.

Tāpat KP izpētē secināts, ka Latvijas granulu tirgus ir cieši saistīts ar eksporta tirgiem. Šogad pirmajā pusgadā Latvijā ražoto granulu eksporta apmērs bija par aptuveni 27% lielāks nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā, atgriežoties aptuveni 2024. gada līmenī.

Gandrīz visi aptaujātie granulu ražotāji un vairumtirgotāji norādījuši, ka eksporta pieprasījums tieši vai netieši ietekmē granulu cenas Latvijā. Periodos, kad produkcijas realizācija ārvalstu tirgos ražotājiem ir finansiāli izdevīgāka, Latvijas patērētāji par pieejamo produkciju faktiski konkurē ar citu Eiropas valstu patērētājiem. Tas samazina vietējā tirgū pieejamo granulu apmēru un rada augšupvērstu spiedienu uz cenām, min KP.

Vienlaikus KP norāda, ka situāciju papildus ietekmēja granulu importa samazinājums, kas skaidrojams ar Eiropas Savienības sankciju ieviešanu granulu importam no Krievijas un Baltkrievijas kopš 2022. gada.

Baltkrievija iepriekš bija nozīmīgākais granulu importa avots — 2021. gadā no tās Latvijā tika importēti aptuveni 345 000 tonnu granulu.

Šī importa avota izzušana samazinājusi iespējas ar importu kompensēt vietējā tirgus piedāvājuma trūkumu augsta pieprasījuma periodos.

KP tirgus uzraudzībā secinājusi, ka granulu tirgus ir izteikti jutīgs pret pieprasījuma svārstībām un produkcijas pieejamību. Aukstā 2025./2026. gada ziema un nepietiekami savlaicīgi izveidotie krājumi izraisīja strauju pieprasījuma pieaugumu, kuru tirgū pieejamais granulu apmērs atsevišķos periodos nespēja pilnībā apmierināt.

Tādēļ KP ieskatā Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar nozares organizācijām ir lietderīgi turpināt šogad pavasarī sākto sadarbību ar nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu aktuālās situācijas izvērtēšanu un izpratni granulu tirgū. Vienlaikus ir lietderīgi sadarbībā ar nozares pārstāvjiem savlaicīgi informēt sabiedrību un tirgus dalībniekus par granulu piegādes nosacījumiem, tirgus dalībnieku sezonāliem ražošanas pārtraukumiem, kā arī citām būtiskām tirgus tendencēm.

KP atzīmē, ka šādas informācijas savlaicīga pieejamība veicinātu patērētāju un tirgus dalībnieku iespējas savlaicīgi pielāgoties iespējamām tirgus izmaiņām, tostarp situācijās, kad pieprasījuma pieaugums var radīt riskus kurināmā pieejamībai un piegāžu nodrošināšanai.

Iepriekš bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norādīja, ka 2026. gada septembrī granulu un šķeldas cena ir par 40-50% lielāka nekā pirms gada. Šogad septembrī granulu cena pie ražotājiem ir no 290 līdz 320 eiro par tonnu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt gadu iepriekš granulu cena bija ap 200 eiro par tonnu bez PVN. Tādējādi pieaugums gada laikā ir bijis 40-50%.

Šogad vasaras otrajā pusē Latvijas granulu ražotāji, tostarp SIA "Scandbio Latvia", SIA "Graanul Invest", SIA "Kurzemes granulas" un SIA "Bitus Latvia" lielā pieprasījuma dēļ nepieņēma jaunus pasūtījumus un strādāja pie esošo pasūtījumu izpildes. Galvenā problēma bija saistīta ar to, ka ļoti īsā laika periodā cilvēki centās nopirkt visa gada granulu apmēru, bet ražotāji nespēja īsā laika posmā saražot pietiekamu granulu daudzumu.