Izskatot apjomīgu biedrības "Latvijas Kūdras asociācija" informatīvo vēstuli, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija februāra vidū kūdras iegūšanas nozares uzraudzībā iesaistītajām ministrijām uzdevusi līdz aprīļa sākumam sagatavot priekšlikumus par to, kas darāms nacionālajā un ES līmenī, lai beidzot rastu skaidru risinājumu jau gadiem ilgām diskusijām par nozares nākotni Zaļā kursa nostādņu kontekstā. 

Latvija ir kūdras lielvalsts pasaules mērogā. Latvijas kūdras krājumi ir tikai 0,4% no visiem pasaules krājumiem – Latvijā kūdras ir aptuveni 1,7 miljardi tonnu. Tomēr Latvija ir viena no lielākajām kūdras eksportētājām Eiropā – 31% no profesionālajā lauksaimniecībā nākušās kūdras ir no Latvijas. Jāpiebilst, ka kūdras ieguves apjoms Latvijā vidēji gada laikā ir līdzsvarā ar dabisko kūdras pieauguma apjomu – cik iegūstam, tik pieaug.

Problēmas pašpietiekamajai un pelnošajai nozarei sākās, kad valdība, savulaik Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas personā, atsaucoties uz ES regulām, uzlika tai fosilitātes zīmogu. Eiropā fosilitātes piemērošana kūdrai skaidrojama ar to, ka lielākā daļa iegūtās kūdras agrāk tika dedzināta, izmantojot to enerģētikā. Piemēram, Īrija, Zviedrija un Somija iegūst kūdru siltumapgādei un enerģētikas vajadzībām, radot tūlītējas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, taču Latvija enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu praktiski pārtraukusi jau pirms 20 gadiem. Piemēram, 2023. gadā tikai 0,4% no iegūtās kūdras esot izmantota enerģētikai.