Aprīlī sākt domāt par kartupeļu sēklas materiāla atjaunošanu un par lauka izvēli kartupeļu audzēšanai šajā gadā jau ir par vēlu. Laukam jābūt jau nolūkotam – no fitosanitārā viedokļa tādam, kurā vairākus gadus kartupeļi nav audzēti, nav arī svaigi uzarta pļava vai ganības, kur varētu būt sastopami vairāki simti sprakšķu un maijvaboļu kāpuru.

Plānojot stādīšanu kādā laukā atkārtoti, jārēķinās ar to, ka uz augu atliekām un augsnē būs saglabājušies kartupeļu lapu sausplankumainības ierosinātāji, uz augsnē pārziemojušiem kartupeļiem attīstīsies kartupeļu lakstu puvi ierosinošās zoosporas. Sklerociju veidā augsnē un micēlija veidā uz augu atliekām saglabājas arī melnais kraupis jeb rizoktonioze. Tāpat uz augu atliekām ziemu pārdzīvojuši sudrabainā kraupja ierosinātāji. 

Ilgāk nekā divus gadus augsnē un inficētās augu atliekās saglabājas tādas stādījumos pagaidām mazizplatītas slimības kā kartupeļu antraknoze ierosinātāji. Jebkurā augsnē atradīsies baktērijas, kas ierosina parasto kraupi – jo ilgāk kartupeļus audzē atkārtoti, jo palielinās baktēriju koncentrācija un parastā kraupja bojājumu izplatība. Augu atliekās līdz jaunas infekcijas attīstības laikam būs saglabājusies kartupeļu melnkāju ierosinošā baktērija, bet augsnē – stublāju slapjo puvi izraisošā.