Aizvadītajā mēnesī pār Eiropu vēlās lauksaimnieku protestu vilnis. Lietuvā, Vācijā, Francijā, Beļģijā, Polijā lauksaimnieki izvirzīja atšķirīgas prasības, galvenokārt uzsverot viņu nepieņemamo naudas ienākumu samazinājumu, īstenojot dabai draudzīgāku saimniekošanu. Arī Latvijas reģionos sākas "Zemnieku saeimas" rīkoti protesti. Kā tos vērtē un kādas prasības saimnieki izvirza mūsu valdībai un Saeimai?
Lauksaimnieku protestus Latvijā nevajag.
Jānis Bērtulsons, AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis:
Pērn sākās jaunais ES plānošanas periods, kur ES atbalstam uzsvars ir likts uz ģimenes saimniecībām. Nepatīk Latvijā šāds uzstādījums. Protams, dažādu atbalstu nosacījumu izpilde ir aplipusi ar birokrātiju. Laikā, kad notika jauno spēles noteikumu saskaņošana, jauno nosacījumu ieceres zināja visas lauksaimnieku NVO, tomēr tās tolaik cīnījās par nacionālo subsīdiju dalīšanu. Tas šķita svarīgāk. Nesenie protesti Vācijā nebija tik masveidīgi, kā varēja saprast no plašsaziņas līdzekļu publikācijām. Ir jāsaprot, ka Vācijas tautsaimniecība patlaban stagnē. Ekonomiski attīstīto ES dalībvalstu saimnieki saņem ļoti lielus nacionālā atbalsta maksājumus, būtiski lielākus nekā Latvijā, un viņi ir neapmierināti par to, ka no kaut kā būs jāatsakās. Vācijā un arī citās Rietumeiropas valstīs ir pierasts, ka var mierīgi darboties, nav jādomā par izaugsmi un ražošanas efektivizāciju. Pilnīgi citāda attieksme nekā Latvijā! Mēs bijām spiesti attīstīties, ieguldīt naudu ražošanas efektivizācijā. Jā, mums bija lētāks darbaspēks, energoresursi. Patlaban Austrumeiropas valstu bloks spiežas rietumvalstu tirgū ar daudz augstākas kvalitātes produktiem, nekā piedāvā vecās dalībvalstis. Pie varas esošie politiķi Rietumeiropā atrodas ļoti tālu no lauksaimniecības. Visi ir palaidušies pašplūsmā. Kad daļu atbalsta sāk mazināt, tad sāk vērtēt, kas notiek citviet pasaulē. Berlīnē vērotie protesti cilvēkiem nedaudz atvēra acis, viņi nevēlas domāt.
Pret ko un par ko mēs protestēsim, ko vēlamies sasniegt? Vai zemnieki ir izmisumā? Protesti Rietumeiropā nesniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Jā, Latvijā ir sausuma problēma, bija katastrofāla krusa, vienojās par Krievijas un Baltkrievijas graudu aizliegumu. Ja dzīves svarīgākais uzstādījums ir sagaidīt, ka kāds par tavām kļūdām maksās, tad jābūt gatavam, ka tas kaut kad beigsies un būs jāsāk pašam maksāt. Juris Lazdiņš uzstāja, ka valstij ir jāsponsorē visu sējumu apdrošināšana. Kāpēc viena nodokļu maksātāju nauda ir jāpārvirza citiem nodokļu maksātājiem? LIZ pārvaldības sistēma darbojās ar traucējumiem. To pilnveidos, saimnieki to apgūs, un viss būs kārtībā! Lauksaimnieku protestus Latvijā nevajag. Lietuvā protestēja lielā mērā protestēšanas pēc. Mums ir jābūt gudrākiem, jāsaprot, ko paši varam izdarīt, jāprot konstruktīvi vienoties ar izpildvaru. Zaļais kurss ir uzņemts, tas piebremzēsies un mazināsies.
Būtu jāprotestēt pret lielveikalu politiku
Gundars Kārkliņš, KS "Bio Berries Latvia" valdes loceklis:
No augļkopju puses nebūs protestu. Tpu, tpu, tpu, nav mums Latvijā ieceru atteikties no degvielas akcīzes nodokļa kompensēšanas, kā ir nolemts Vācijā. Man ļoti rūp, ka ar šābrīža Latvijas valsts attieksmi mēs nesasniegsim izvirzītos mērķus ar bioloģiskajām metodēm apsaimniekotās zemes īpatsvara sasniegšanā.
Kad ES prasības nebūs izpildītas, būs sankcijas. Daudziem ES nosacījumiem esam skrējuši pa priekšu, tomēr ne bioloģisko platību atbalstam. Ja zemniekam liek darīt to, kas ir vajadzīgs visai sabiedrībai, tad viņš ir jāatbalsta.
Latvieši nav aktīvi protestētāji. Nav atbildes, vai tas ir labi vai slikti. Tomēr aicinu atcerēties pērn Konkurences padomes izdarītos secinājumus pētījumā par uzcenojumiem piena produktu tirgū. Izrādās, Latvijā ražotajam sieram uzcenojums ir par 59% lielāks nekā no citām valstīm ievestajam, bet mūsu valstī ražotajam skābajam krējumam piecenojums pārsniedz ievestā krējuma piecenojumu par 32%. Mūs rosina pirkt lētāk un pirkt importa produktu. Šie fakti kaut kur ir pačibējuši un, iespējams, aizmirsti.
Lielveikali Latvijā ražotajām ogām liek 170–180% lielu uzcenojumu, un, kad pircējs plauktā ierauga cenu, viņš domā, ka zemnieks nu gan vēlas pelnīt! Zemnieks ogas atdod gandrīz par pašizmaksu!
Saprotu arī, ka mazumtirdzniecība ir privātais bizness, ko valsts nedrīkst regulēt. Varbūt tomēr var vienoties ar lielveikaliem? Zinot, ka seniori pērk lētos produktus, mēs neatbalstām Latvijas ražotāju un arī Latvijas pircēju. Mums, augļkopjiem, vieglāk ogas ir kraut vilcējos un pārdot citās valstīs, nevis tās iepakot sūtīšanai uz veikaliem Latvijā. Protestiem būtu jābūt pie lielveikaliem, nevis pie valdības vai Saeimas nama. Un Latvijas lauksaimniecības nozarei ir vajadzīga kārtīga ilgtermiņa darbības stratēģija! Patlaban ir diezgan liels haoss, bioloģisko produktu cena ir tuvu ar integrētajām metodēm audzēto produktu cenai.